Valdība pirms nedēļas lēma, ka no šodienas klātienē varēs notikt organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25 personas.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs klāstīja, ka valdības ceturtdien pieņemtais lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini, tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības.
Šobrīd ministrija esot pilnveidojusi iepriekš pašas sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no otrdienas.
Tāpat no šodienas tiks atļauti organizēti sporta treniņi, ievērojot, ka treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.
Pieņemts arī lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.
Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.
Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevarēs iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.
Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Savukārt attiecībā uz sporta zālēm ceturtdienas preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka sporta nodarbības iekštelpās ir ierobežotas līdz trīs stundām un uz tām attiecas arī maksimālā cilvēku skaita ierobežojums.
Nodrošināt cilvēku skaita ierobežojumu ievērošanu iekštelpu nodarbības nevajadzētu būt problemātiski, tāpat kā arī dezinfekcijas pasākumu ievērošana nesagādātu īpašus izaicinājumus, pauda ministre.
Viens no pasākumiem, kurus sporta klubi varētu potenciāli ieviest, pēc ministres paustā, ir pierakstu sistēma, pēc kura varētu kontrolēt apmeklētāju daudzumu iestādē.
Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka līdz šim Latvijā ir konstatēts tikai viens gadījums, kad sporta aktivitāšu laikā notikusi inficēšanās ar Covid-19.
Tomēr, raugoties no epidemioloģiskā viedokļa, pastāvošos inficēšanās draudus var novērst, tikai vajadzētu pievērst papildu uzmanību koplietošanas telpām, piemēram, dušām un ģērbtuvēm, teica SKPC pārstāvis.
Jau vēstīts, ka neorganizēti amatieru sporta treniņi bez sertificēta trenera un distancēšanās ievērošanas nav atļauti, aģentūrai LETA apliecināja Severs.
Tas nozīmē, ka amatieru grupas, kas ikdienā bez treneru iesaistes īrē izglītības iestāžu sporta zāles vai ledus laukumus un spēlē basketbolu, telpu futbolu, florbolu, hokeju un citas komandu kontakta sporta spēles, aizvien nedrīkst aizvadīt kopīgus treniņus ar spēles elementiem. Atļauti tikai treniņi, ievērojot distancēšanos, kas nav iespējams, spēlējot komandu kontakta sporta spēles.
Severs skaidroja, ka ceturtdien valdības pieņemtie grozījumi paredz, ka organizēti treniņi ir atļauti līdz 25 personām, ievērojot visas distancēšanās un higiēnas prasības, kā arī, ja treniņus vada persona, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.
Tātad atļauti ir individuālie treniņi un organizēti treniņi, ievērojot visas prasības, taču neorganizēti treniņi bez sertificēta trenera un distances ievērošanas aizvien nav atļauti.
jānis
voila