Projekta īstenošanā ieguldīts jau nepilns miljons eiro, taču šobrīd tālāka tā virzība ir iestrēgusi. Par to satraukumu neslēpj LPK ģenerālsekretāre un Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja Liene Apine. Viņa kā galveno iemeslu tādai idejas bremzēšanai nosauc "ministriju futbolu". Joprojām nav atrasta atbildīgā ministrija – ne Labklājības, ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas uzņemties šo pienākumu un arī sadarboties savā starpā negrib. Zināmā mērā tāda attieksme skaidrojama ar to, ka tas ir starpnozaru projekts – tas ietver ne tikai sportu, bet arī sociālo integrāciju. "Līdz šim ministriju sadarbība ir bijusi zem katras kritikas – esam sastapušies ar nepārtrauktām domstarpībām, nespēju domāt stratēģiski un objektīvi," norāda Apine.
Projekta vadītāja uzsver, ka paralimpiskais sports sen vairs nav šauras sabiedrības grupas vaļasprieks. Citviet tā attīstība tiek skatīta kopā ar "lielo sportu" un visi sportisti trenējas kopā. Šis centrs ļautu arī pie mums nojaukt tās robežas, kas līdz šim pastāvējušas sportā, dodot arī iespēju rīkot starptautiska līmeņa sacensības. Apine atsaucas uz pērn veiktās sabiedriskās aptaujas rezultātiem – tie pierādīja, ka šāds objekts Latvijā ir vajadzīgs. Diemžēl esošā sporta infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav ne pieejama, ne pielāgojama. Tāpēc nereti treniņiem tiek izmantotas sporta bāzes Lietuvā, kur arī tiek apsvērta iespēja būvēt savu paralimpisko sporta centru.
Patlaban projekts turas uz entuziastu pleciem, kuri pašaizliedzīgi cīnās, lai tas beidzot tiktu realizēts. "Izdarīts liels darbs, lai ideja beidzot iemiesotos: Bišumuižā ir iegādāta zeme piecu hektāru platībā (kopumā plānots izmantot 10 hektārus), sarīkots metu konkurss, kurā noteikts uzvarētājs. Tagad būtu jāķeras klāt lokālplānojumam, bet visu bremzē neskaidrība no valsts puses. Visi tikai saka – jā, jā, bet nekādas darbības neseko. Lokālplānojuma izstrādāšanai šogad būtu vajadzīgi pāris simti tūkstošu eiro, taču valsts budžetā tie nav iezīmēti. Reizi par visām reizēm gaidām atbildi – centrs būs vai nebūs?" vaicā Apine, kura cer atrast dzirdīgas ausis arī Nacionālajā sporta padomē, kas vakardienas sēdē uzklausīja šo informāciju. Tas, ka nav "stingra un negrozāma lēmuma", kam ir finansiāls segums, traucē nokārtot līdz galam arī dokumentu lietas. "Esam plānojuši īstenot projektu pa kārtām. Pirmo varētu uzbūvēt multifunkcionālo centru un dienesta viesnīcu – tas ļautu ne tikai tērēt, bet arī sākt pelnīt," akcentē LPK ģenerālsekretāre.
Par līdz šim saņemto finansējumu LPK atskaitījusies līdz centam, pierādot, ka tas iztērēts mērķim. "Pērn no solītajiem simts tūkstošiem piešķīra ap 35 000 eiro, ar noteikumu, ka neko netērējam projektā iesaistīto algām. Aizvainojoša ir tāda attieksme, kas liek pierādīt, ka "neesam kamieļi"," nopūšas Apine. Viņa uzskata: ja būtu politiska griba, arī finansējums atrastos. Piemēram, viens no avotiem varētu būt tā saucamā Covid-19 nauda. Šis projekts atbilst vairākiem nosacījumiem, lai šo finansējumu varētu saņemt, – to var attiecināt gan uz nevienlīdzības mazināšanu, gan atjaunojamo energoresursu ieviešanu un videi draudzīgu materiālu izmantošanu. Jāatgādina, ka projekta īstenošanai būtu vajadzīgi 24 miljoni eiro, nodrošinot tos ar investoru un valsts līdzfinansējumu.
Saeimas Sporta apakškomisijā divu gadu laikā šis jautājums skatīts ne vienreiz vien, apliecina tās vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP). Viņš uzsver, ka tuvākajā laikā nav plānots to atkal celt galdā: "Cik var muļļāt vienu un to pašu! Deputāti atbalstīja centra izveidi un rosināja tam piešķirt finansējumu, neko jaunu pateikt nevaram. Tā tomēr ir ministriju atbildība. Galu galā jātiek skaidrībā, kas uzņemas projekta virsvadību. Šobrīd tas atgādina ākstīšanos." Viņš gan nedomā, ka tai jābūt IZM, jo Paralimpiskais sporta centrs pildīs ne tikai sporta funkciju, kas vēsturiski ir uzticēts šai ministrijai. Ja nu tomēr IZM uzņemas to darīt, tās uzdevums nebūtu meklēt projektam naudu. "Jābūt skaidrai atbildei no valdības puses – vajag mums šo objektu vai nevajag. Ja nevajag, tad saucam pie atbildības tos, kas nelietderīgi ļāva iztērēt miljonu eiro," pauž deputāts un rosina šai lietai pievērsties Nacionālo sporta padomi, lai tā reiz izdara konkrētu darbu, jo citādi padomei līdz šim bijusi maza jēga.