Palameika, startējot B kvalifikācijas grupā, pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 56,18 metrus tālu, taču otrajā viņa rezultātu krietni uzlaboja, sasniedzot 59,71 metra tālumu, kas tobrīd viņai ļāva pakāpties uz sesto vietu kopvērtējumā. Savukārt no pēdējā metiena izpildīšanas Latvijas rekordiste atteicās, jo tobrīd jau bija skaidrs, ka viņa tikusi 12 finālistu vidū.
Labāko rezultātu kvalifikācijas sacensībās sasniedza divkārtējā olimpiskā čempione, pasaules čempione un pašreizējā Eiropas čempione Barbora Špotākova no Čehijas, kura šķēpu raidīja 63,73 metrus tālu. Kvalifikācijas normatīvu - 60,00 metri - izpildīja piecas sportistes.
Palameikai šogad pieder trešais labākais rezultāts pasaulē (65,86 metri), atpaliekot vienīgi no Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41), kura tika uzskatīta par vienu no favorītēm. Tomēr Husonga kvalifikācijā piedzīvoja pamatīgu fiasko, jo labākajā metienā šķēpu raidīja tikai 57,17 metrus tālu un finālā netika, paliekot 17.vietā.
Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt iepriekšējā Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem Cīrihē viņa palika ceturtā.
Finālā iekļuva šķēpmetējas, kuras rīku raidīja tālāk par 60,00 metriem vai tika starp kvalifikācijas 12 labākajām dalībniecēm. Zīmīgi, ka kvalifikācijas sacensības šķēpmešanā nenorisinājās Eiropas čempionāta stadionā, bet gan īpaši ierīkotā mešanas sektorā vienā no Amsterdamas parkiem. Finālsacensības, kuras notiks sestdien, gan tiks aizvadītas stadionā.
LETA jau ziņoja, ka Mūze un Ozoliņa sacensības aizvadīja neveiksmīgi. Mūze pirmajā metienā guva ceļgala saišu traumu, un, kā vēlāk atklāja Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs, savainojums ir tik nopietns, ka tas liegs Mūzei startēt augustā gaidāmajās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Mūze A grupas kvalifikācijas sacensību pirmā metiena laikā pagrieza potīti un pēc raidījuma izdarīšanas pakrita. Latvijas sportiste šķēpa mešanas sektoru nespēja atstāt pašas spēkiem, tādējādi bija nepieciešama medicīnas personāla palīdzība.
"Līnai ir problēmas ar ceļgalu. Diagnozi pateiks vēlāk, bet izskatās, ka tā varētu būt krustenisko saišu trauma. Esmu klāt, un gaidām transportu uz slimnīcu. Līnai šī sacensības ir beigušās, un domāju, ka olimpiskais gads arī. Nevaru rast kādu izskaidrojumu, bija ātrs skrējiens, pagriezās potīte, un tas viss aizgāja uz ceļgalu. Viss bija kārtībā, Līna bija labā formā," telefonsarunā Latvijas Televīzijai teica Miļkevičs.
Tikmēr Sinta Ozoliņa, kura arī startēja A grupā, pirmajā piegājienā šķēpu raidīja 57,01 metra tālumā, otrais mēģinājums viņai bija nesekmīgs, bet trešajā latviete savu rezultātu uzlaboja par 57 centimetriem. Kvalifikācijas A grupā Ozoliņa ieņēma 11.vietu, bet kopvērtējumā palika 14.vietā 34 dalībnieču konkurencē.
Lai iekļūtu finālsacensībās, Ozoliņai vajadzēja mest par 55 centimetriem tālāk.
Tāpat ceturtdien Latvijas atlēts Elvijs Misāns kvalificējās Eiropas čempionāta finālam trīssoļlēkšanā. Misāns pirmajā mēģinājumā lēca 16,50 metru tālumā, bet nākamajos divos piegājienos latvietis pārkāpa atspēriena dēlīti.
Ar rezultātu 16,50 metri Misāns kvalifikācijā ieņēma 11.vietu, kas ļāva iekļūt finālā, kurā varēja tikt, lecot tālāk par 16,65 metriem vai tiekot labāko 12 pulkā. Tālāk par 16,65 metriem lēca pieci atlēti, bet, lai tiktu finālā, pietika ar 20 centimetrus tuvāku lēcienu.
Misāna personīgais rekords ir šosezon iespētie 16,77 metri.
Tikmēr plkst.19.27 1500 metru priekšsacīkstēs otrajā skrējienā no trim uz starta izies Dmitrijs Jurkevičs, bet finālā iekļūs trīs ātrākie katra skrējiena sportisti, kā arī trīs labāko rezultātu īpašnieki. Jurkeviča personīgais rekords šajā distancē ir trīs minūtes un 37,35 sekundes, kas sasniegts 2011.gadā, bet šosezon viņš bijis vairāk nekā trīs sekundes lēnāks.
Plkst.19.35 sāksies šķēpa mešanas fināls, kurā Latviju pārstāvēs Zigismunds Sirmais. Sirmais kvalifikācijas pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, kas bija piektais labākais rezultāts.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.
Kvalifikācijas A grupā startēja arī vēl viens Latvijas olimpietis Rolands Štrobinders, tomēr viņam neviens no trim mēģinājumiem netika ieskaitīts, sportistam paliekot bez rezultāta. Tikmēr kvalifikācija B grupā Jānis Svens Grīva šķēpu raidīja 71,84, 73,38 un 69,83 metru tālumā. Ar 73,38 tālu metienu Grīva B grupā palika 14.vietā, bet sacensības viņš noslēdza 28.pozīcijā.
LETA jau vēstīja, ka trešdien arī kārtslēcējs Mareks Ārents izcīnīja vietu finālā, bet tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ viņas cīņa par olimpisko spēļu normatīvu ir beigusies.
Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas - divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem.
papildināta visa ziņa