Gēni. Olimpiskā čempiona mamma ir bijusi Auroras volejboliste, tēvs — ātrslidotājs. Brālis Ivars Latvijas čempions volejbolā. Otrs brālis Jānis Latvijas čempions vieglatlētikā 400 m barjerskrējienā. Gēnu kombinācija radīja talantu, kas izcīnīja sudrabu.
Tradīcijas. Pekinā Latvijas šķēpa metēji izcīnīja jau septīto olimpisko medaļu. Panākumi liecina par pārmatojamību, par skolu, kurā ir iespēja tikai dažiem. Kas dzimuši starp Kolku un Zilupi, starp Vecumniekiem un Ainažiem. Ir talantīgi jaunieši, kas gribēja iet Ineses Jaunzemes, Jāņa Lūša un Daiņa Kūlas pēdās un gribēs līdzināties Vadimam Vasiļevskim un Aināram Kovalam.
Meistari. Mums ir bijuši lieliski meistari, kas "mālu" mīca, līdz tas pārvēršas olimpiskajā medaļā — Alberts Putāns, Valentīns Mazzālītis, Māris Grīva, Valentīna Eiduka. Viņi ir Latvijas bagātība. Viņu zināšanas un pieredze ir bijušo, esošo un arī nākotnes panākumu pamats. Valentīnas Eidukas trīs audzēkņi šķēpa mešanā iekļuva finālsacensībās, un vienam tika kārta kaklā medaļa. Pekinā velti meklēt otru tik ražīgu šķēpa mešanas treneri.
Sistēma. Latvijas Šķēpa metēju klubs vieno gan bijušos, gan esošos sportistus, to par otrajām mājām uzskata Jānis Lūsis, Valentīns Mazzālītis, Valentīna Eiduka, arī Leolita Bļodniece un Mārīte Alaine, kurām atvases jau met šķēpu, arī Ināra Ošiņa, Māris Grīva, Mārcis Štrobinders. Bet par pirmajām — Valija Drauga.
Konkurence. Ir tikai dažas valstis, kurās tik daudz sportistu, kas šķēpu metuši tālāk par 80 m. Tāpēc Pekinā mums bija trīs stipri vīri. Nepaveicās Ērikam Ragam, radušos sūci aizdrīvēja Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals. Finālsacensībās sāpīgu neveiksmi cieta Vasiļevskis, bet viņa vietā uz pjedestāla uzlēca Kovals. Un gribēs tur palikt.