Pievērš vērību arī laika apstākļiem. Vieniem karstums patīk, citiem ne, vieni ir "lietus cilvēki", citi atkal — ne. Tā Jeļenai Prokopčukai, kam pa prātam Ņujorka rudenī vai Bostona pavasarī, Pekinas vasarā cerību nebūtu, atteicās šurp braukt, kaut ceļazīme bija. Divkārtējai Ņujorkas maratona uzvarētājai vairs nepiedien vienkārša piedalīšanās olimpiskajās spēlēs. Kāds veras debesīs un gaida lietu, kāds skaita lūgšanas, lai tik nelīst.
Taču būtu naivi cerēt, ka olimpiskajās spēlēs augstu vietu var iegūt tikai ar tērpu, frizūru vai laika apstākļu palīdzību. Tāpēc, kā teica senie romieši: Si vis pacem, para bellum. Lai tavā labā maksimāli strādātu tehnoloģijas, trenējies, trenējies un dzen funkcionārus. Šoreiz Latvijas delegācijā sportistiem tiešām radīti apstākļi, lai pēc tam nevarētu novelt vainu uz niansēm. Slaidās basketbolistes, būdīgais Ščerbatihs un ne tikai medaļu pretendenti ar pavadoņiem, šurp lidoja biznesa klasē, Miloslavskim tika sagādāts pēdējā kliedziena peldkombinezons, Belohvoščikam ir viens no krutākajiem divriteņiem, Gulbis varēja dzīvot viesnīcā kopā ar tēvu un treneri, olimpiskajā ciematā ir divas icool vannas, kurās prasa pasēdēt pat vācieši. Vienīgi Ežmalim, kas viens no pēdējiem kvalificējās Pekinai, laiva nav pēdējais modes kliedziens. Taču viņam viss vēl priekšā.