Šonedēļ Gatis ir mājās. Ceturtdien viņš uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā un sestdien Smiltenes apkārtnē būs viens no galvenajiem pretendentiem uz uzvaru grupas braucienā.
Četrkārtējs Tour de France dalībnieks Arvis Piziks sacīja, lai es piekodinu tevi kārtīgi noskaņoties Latvijas čempionātam grupas braucienā. Ja uzvarēsi Smiltenē, Tour de France brauksi Latvijas čempiona kreklā, un tad televīzijas komentētāji biežāk piesauks Latvijas vārdu…
Tas tiesa. Labi, ka šogad Smiltenē trase izveidota smagāka. Tā virzīsies pa Raunas ceļu, nevis Pleskavas šoseju. Būs vismaz nelieli kāpumiņi. Man, Aleksejam (Saramotinam) un vēl dažiem, kuri braukuši nopietnākās sacensībās, tas nāks par labu.
Līdzenumā Rietumu-Delfin un Alpha Baltic/Unitymarathons.com vienībām būtu vieglāk realizēt vienotu komandas politiku?
Tieši tā, jo, no vienas puses, konkurence Latvijas čempionātā ir mazāka, tomēr no otras - tā tomēr pastāv. Latvijas braucēji vairāk orientējas uz cīņu pret mani un Alekseju. Katra mūsu aktivitāte tiek rūpīgi kontrolēta. Kalnainā reljefā būs nedaudz vieglāk īstenot atrāvienu, lai gan tāpat jaunie puiši šogad ir spēcīgi un viegli nebūs.
Kāpēc nepastāv iespēja ārzemju klubos startējošajiem braucējiem vienoties kopīgam komandas darbam. Varbūt tāpēc, ka katrs ir ieinteresēts būt augstāk, lai iegūtu pēc iespējas vairāk Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) reitinga punktu?
Man kā Pro tūres braucējiem nāciju mačos iegūtie punkti neko būtisku nenozīmē. Tos ieskaita Eiropas rangā.
Čempionu kreklam ir nozīme?
Protams, jo tas ir gods pēc tam visu sezonu startēt Latvijas karoga krāsas kreklā.
Katusha komanda, kuru tu pārstāvi, būtu priecīga, ka viens viņu braucējs startētu Latvijas čempionu kreklā?
Visi komandas logo un sponsoru reklāmas jau paliktu, vienīgi krāsas būtu sarkanbaltsarkanās.
Ieskatoties Katusha sponsoru sarakstā, kuru veido Krievijas bagātie uzņēmumi Gazprom, Itera unRosņeft, rodas iespaids, ka par naudas trūkumu komanda laikam nevar sūdzēties, tiesa, ambīcijas gan jau arī ir lielas?
Vadības politika vairāk ir vērsta uz savas valsts braucēju pacelšanu augstākā kvalitātē. Pagaidām pārsvarā uzvar spāņi un Norvēģijas sprinteris Kristofs, tomēr viņi cer vairāk sagaidīt no savējiem. Šajā projektā ir iesaistīta arī Krievijas Riteņbraukšanas federācija, tāpēc arī ambīcijas ir saistītas ar krievu braucējiem. Par naudu - jā, šajā ziņā tiešām nevar sūdzēties, lai gan Pro Tour līmenī komandu budžeti būtiski neatšķiras. Protams, lielākā daļa naudas nonāk zvaigžņu rīcībā.
Algu izmaksas nav limitētas?
Nē, ir tikai noteikta minimālā summa, kas ir jāmaksā.
Tas nozīmē, ka Katusha līderim spānim Hoakimam Rodrigesam gadā var maksāt arī 10 miljonus dolāru?
Var, bet riteņbraukšanā tik daudz nevienam nemaksā.
Savulaik pavīdēja informācija, ka Romāns Vainšteins pēc pasaules čempiona titula izcīnīšanas esot saņēmis miljonu. Tajā pašā laikā ir dzirdēts, ka viena daļa Pro Tour braucēju startē par ļoti pieticīgu samaksu...
Par Vainšteinu runājot - tad bija citi laiki. Riteņbraukšanā nav kā sporta spēļu komandās. Piemēram, NHL, ja esi ticis komandā, tad uz kādu laiku esi sevi nodrošinājis. Lai kļūtu par miljonāru riteņbraukšanā, ir jābrauc ļoti augstā līmenī - jābūt desmit uzvarām gadā vai arī jāvinnē regulāri posmi lielajās tūrēs. Tā gan ir taisnība, ka zvaigžņu un citu braucēju algas mēdz atšķirties desmit vai pat divdesmit reižu.
Kas tev jāizdara, lai nopelnītu miljonu, - acīmredzot jākļūst par komandas līderi?
Jāsāk ir ar startēšanu zemāka līmeņa sacensībās. Pagājušo sezonu un šogad es pārsvarā braucu tikai lielajos mačos, kuros vienmēr ir kāds līderis. Nākamgad ir iecere kalendāru izveidot daudzveidīgāku, lai būtu arī sacensības, kurās es varu izpausties, citādi allaž ir jāstrādā kāda labā.
Cik zinu, tavs mērķis ir gūt panākumu Parīzes-Rubē viendienas sacensībās. Šopavasar ziemeļu klasikas mačos bija jāstrādā uz komandas līderiem?
Šogad bija tā reize, kad es pats jau varēju cīnīties par labu rezultātu, bet pagaidām pagalam neveicas. Ir patraucējušas traumas vai arī kritieni, un īsti līdz galam neesmu aizcīnījies.
Pagājušajā gadā startēji divās lielajās daudzdienās - Giro d'Italia un Vuelta Espana. Šovasar pirmo reizi debitēsi pašās prestižākajās sacensībās Tour de France. Vai tas nozīmē, ka līderu labā iepriekšējās reizēs esi labi pastrādājis?
Rodrigess bija apmierināts. Viņš izvēlas sev palīgus, ar kuriem kopā startēt. Parasti viņam ir savējie spāņi Daniels Moreno un Alberto Losada. Šoreiz viņš vēl dažus pielasīja klāt, no kuriem viens biju es.
Tas nozīmē, ka par iekļaušanu komandā startam Tour de France tev jāpateicas Rodrigesam?
Ne tikai viņam. Pēc pagājušās sezonas komandas direktori uzsvēra manu ieguldījumu lielajās tūrēs, un jau no paša sezonas sākuma biju komandas sarakstā startam Tour de France.
Tādējādi viens bērnības sapnis - startēt Tour de France - ir piepildījies...
Es par to nekad nebiju ļoti aizdomājies. Lai gan, protams, velobraucēju apritē tās ir lielākās sacensības. Tajās startē visi labākie. Tour de France tuvošanos varēja just jau iepriekšējos mačos Šveices daudzdienu velobraucienā. Sacensību temps bija nesalīdzināmi augstāks, kas liecināja par to, ka braucēji jau tuvojas labākajai kondīcijai. Nopietnāks mērķis jau ir uzvara kādā no Tour de France posmiem. Domāju, ka šogad to īstenot vēl nesanāks.