"Lielos vilcienos tālu neskatos. Par aizvadīto gadu biju pārliecināta, ka skriešu līdz galam. Par šo gadu neko nedomāju, pat šķita, ka varbūt pēc Ņujorkas vairs nesagribēšu skriet. Šobrīd uz priekšu skatos kādu pusgadu, jo ar savu atbildības sajūtu es nevaru sev atļaut, kā pagadās, skriet treniņos un braukt uz sacensībām. Gatavojos pēc labākās sirdsapziņas," pauda Prokopčuka.
"Pirms gatavošanās Ņujorkas maratonam biju citādāk noskaņota. Likās, ka esmu jau nogurusi. Varbūt tās bija Eiropas čempionāta sekas - sāku domāt, ka vairs neko negribu un ka Ņujorka būs finišs. Tomēr gatavošanās šim maratonam bija tik dabiska, un man kaut kā tik labi padevās, ka gatavojos ar baudu un ar baudu skrēju. Tas nedaudz mainīja manu attieksmi, un šobrīd uz nākotnes plāniem skriešanā skatos nedaudz optimistiskāk, taču pārāk tālu vienalga nelūkojos. Lieliski saprotu, ka ar katru mēnesi, ar katru gadu mana konkurētspēja krītas un ka skriet tāda ranga sacensībās ir grūti. Tāpēc, cik ilgi es vēl gribēšu sev tādu režīmu, turēšanos noteiktos rāmjos, kas daudz ko aizliedz, nezinu. Man jau reizēm gribas pateikt: "Bet es gribu arī ko vairāk! Esmu nogurusi šajā režīmā." Tā ir katra sportista izvēle, un es zinu, ka jebkurā brīdī varu pateikt: "Stop, es vairāk negribu." Pagaidām es tā nesaku."
Prokopčuka atklāja, ka 25.janvārī viņa gatavojas skriet Osakas sieviešu maratonā, turklāt pavasarī piedalīsies arī Lattelecom Rīgas maratonā, skrienot pusmaratona distanci. Savukārt par startēšanu sacensībās stadionā Latvijas sportiste pagaidām vēl nedomā.
"Kad būs noskriets Osakas maratons, kad būs beidzies Rīgas maratons, tad redzēsim. Šobrīd ir mērķis, un domāt tālāk... Nekad tā neesmu darījusi. Zinu, ka šogad būs pasaules čempionāts Pekinā, un zinu, ka nākamgad ir olimpiskās spēles, taču pagaidām neko neplānoju. Pat, ja domātu par Pekinu, Eiropas čempionātā rezultāts visām dalībniecēm bija tik vājš, ka neviena neizpildīja pasaules čempionāta normatīvu. Tas nozīmē, ka atkal ir jāmeklē sacensības, jāizpilda normatīvs, jo 10 000 metru distance ir tāda reta un izmirstoša suga, kas gandrīz nekur netiek iekļauts sacensību programmā. Savukārt normatīvs ir krietni augstāks nekā šogad Eiropas čempionātam, un to man šogad neizdevās izpildīt," atzina Prokopčuka.
Pasaules čempionāta normatīvs ir tieši 32 minūtes, bet Prokopčuka pagājušogad 10 000 metru stadionā Eiropas čempionātā veica 32 minūtēs un 34,03 sekundēs. "Izpildīt normatīvu būs grūti. Vajadzēs konkurenci, vajadzēs gatavošanos, bet startu nemaz tik daudz nav. Jau tas vien būs grūti pasaules meistarsacīkšu kontekstā. Turklāt vēl būs jāskatās, vai būs vēlēšanās, kāda būs iespēja startēt un kāda būs kondīcija."
Pērnā gada augustā Prokopčuka pēc astoņu gadu pārtraukuma piedalījās Eiropas čempionātā vieglatlētikā, 10 000 metru distancē izcīnot 11.vietu.
"Es mīlu sportu un izbaudu savas pēdējās iespējas. Tas ir - es skrienu, daru visu, ko varu, cenšos gatavoties sacensībām pēc iespējas labāk. Daru maksimālo un priecājos, ja kaut kur varu būt labāko trijniekā vai tuvu tam, jo var ieņemt arī desmitās, piecpadsmitās un divdesmitās vietas, bet es tikmēr ieņemu otrās, ceturtās, piektās. Par to priecājos un pat apbrīnoju sevi, ka es tā varu gan savā vecumā ar tādu slodzi, gan ar to nogurumu sportā, kas gadiem krājies. Saglabāju optimismu, jo redzu, ka ir sportisti, kuri ir daudz jaunāki par mani, bet jau beidz sportot, jo jau ir noguruši un uzskata sevi par nekonkurētspējīgiem," piebilda Latvijas skrējēja.