Prūsis: Nedrīkst baidīties no neērtas trases

Tādās atgriezties negribas.»Ko var darīt, lai šīs atmiņas izgaiņātu?Pašam jāmēģina tikt pāri psiholoģiskajām problēmām. Nekādi psihologi te nebūtu līdzējuši. Viņi jau māk gudri runāt un nosaka pieņemšanas laiku no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Taču ar bobslejistiem ir jāstrādā nepārtraukti 24 stundas dienā. Mājās sabojāsies elektrība, un viss psihologu darbs būs vējā.Vai nebija tā, ka Miņins ar katru braucienu trajektorijas ieskicēja sliktāk?Pilnīgi iespējams. Pēdējais brauciens trases augšdaļā gan bija labs, un arī devītā virāža bija puslīdz O.K. Bet viss sabruka vienpadsmitajā virāžā. Otrajā dienā pa abiem braucieniem viņš pazaudēja pussekundi. Ar puslīdz labu braukšanu svētdien vēl saglabājās cerības uz ceturto vietu.Stūmēji savu darbu padarīja godam?Protams, bez viņiem varēja būt vēl pāris vietu zemāk.Nākamajā gadā pasaules čempionāts būs Leikplesidā. Arī sarežģīta trase, kas Miņinam nepatīk. Tiesa, tur viņš ir bijis arī otrais.Jā, bet tajā reizē daudzi labākie piloti nestartēja, arī Lange. Par Leikplesidu man tiešām nav pārliecības, ka tur viss būs labi. Miņkam jācenšas pašam tikt ar sevi galā. Altenbergas trase nav vainīga. Jāspridzina ir sava nedrošības sajūta. Uzskatu, ka četrinieku tehnika ir laba. Nekādi būtiski uzlabojumi nav nepieciešami, lai gan vienmēr jāiet kāds solis uz priekšu.Pēc šīs neveiksmes laikam jau rokas tomēr nevajadzētu nolaist?Es pat domāju, ka, no vienas puses, tas ir labi, ka tika piedzīvota šī Altenbergas mācība. Tā liks nopietnāk strādāt vasarā. Citādi varbūt būtu parādījusies eiforija, ka nu jau viss ir kārtībā un nākamie panākumi paši pienāks. Labāk, lai pēriens tiek tagad nekā nākamās sezonas sākumā. Tiesa, jaunajā sezonā otrais posms atkal būs Altenbergā.