Raivis Belohvoščiks: Desmitā uzvara nāca smagi

- Mūžīgi pirmais?

Mūžīgi jau nebūs tik viegli! (Smaida.)

- Distancē atdevi visus spēkus?

Nebija jau ko atdot. Tikko atbraucu no Serbijas velobrauciena. Piecas naktis negulētas. Serbijā baigais karstums. Sliktas viesnīcas, gultas, ļoti slikta organizācija. Vēl trijos naktī bija jāpārdzen mašīna. Tikko ierados Itālijā, lidoju uz Latviju. Šeit Jāņi... Vienos aizgāju gulēt.

- Brauci neatpūties?

Serbijā pēdējā dienā, protestējot pret slikto organizētību, izstājāmies no sacensībām. Komandā bijām pieteikti vienpadsmit — seši braucēji un pieci personāla cilvēki. Viesnīcās dažas naktis atvēlēja astoņas, dažas — deviņas gultas. Menedžerim un mehāniķim nācās gulēt kempinga mašīnā. Ārprāts! Sportisti gulēja laulības gultās — vienam palags, otram sega.

- Ko tādu nebiji piedzīvojis?

Nē. Pat padomju laikos tā nebija. Jaunieša gados sacensībās katram bija sava gulta.

- Ja būtu atpūties, par cik tavs šodienas rezultāts — 44:03,13 — būtu labāks?

Sievai pirms starta sacīju — vajadzētu būt apmēram 42 minūtes. Bija 44. It kā kājām būtu gājis…

- Pārējie tik un tā neapsteidza?

Pirmajā aplī pienācu klāt [Aleksejam Saramotinam — I.K.], un spēks beidzās. Turēju viņu acīs, taču noķert nevarēju. Uz aci redzēju starpību un tā turējos.

- Trase?

Patīkami, ka nebija bedru, bet asfalts gan "Latvijas neripojošais". Ja Serbijā būtu tik labs asfalts, tad viņi varētu būt Eiropas Savienībā.

- Viegla vai sarežģīta trase?

Pauguri ar pretvēju nebija viegli. Īpaši tad, kad nebija ātruma un vēl neripoja. Baigi jācīnās. It kā kalni nav stāvi, bet zuda ātrums un bija grūti.

- Gandarījums?

Ir, ir. Uzvara gan nāca smagi. Gribas jau vieglāk. (Smejas.)

- Svētdien grupas braucienā startēsi?

Jā.

- Rietumu bankas "mafija" tik spēcīga vairs nebūs?

Pats jau arī vairs tik spēcīgs neesmu. Gan jau kādreiz vēl uzvarēšu arī grupā. Būs jāstrādā.