Sestdien Latvijas vēstniecībā Parīzē prezidents tikās ar Latvijas sportistiem, treneriem, un atbalsta personālu, kā arī policistiem, robežsargiem, karavīriem, žurnālistiem, diasporas pārstāvjiem un vēstniecības darbiniekiem.
Šodien Latvijas vēstniecībā Parīzē sirsnīga tikšanās ar mūsu olimpiešiem, treneriem, atbalsta personālu, policistiem, robežsargiem, karavīriem, žurnālistiem, diasporas pārstāvjiem un vēstniecības darbiniekiem.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) July 27, 2024
Paldies jums, lepojos, Latvija ir teicami pārstāvēta Olimpiādē! pic.twitter.com/es7uZLuARO
Vēl pirms tam Rinkēvičs "iejuties tenisista ādā", jo vēlējies apmeklēt Aļona Ostapenko pirmo spēli olimpiskajā turnīrā, kas vairākas reizes tika pārcelta. Plānots, ka svētdien mačs pret kolumbieti Kamilu Osorio sāksies ne ātrāk kā plkst. 14.30.
"Tas man lika drusku saprast, kā tas ir, kad esi gatavs fiziski un psiholoģiski, bet pēkšņi uznāk lietus un viss," norādīja prezidents, kuram bija arī īsa saruna ar pašu Ostapenko. "Manuprāt, viņa ir ļoti gatava spēlei, pozitīvi noskaņota," pēcāk sacīja Rinkēvičs, izsakot arī cerību, ka vismaz vienu Latvijas sportistu spēli Parīzē izdosies noskatīties klātienē.
Prezidents līdz galam nesliecas piekrist apgalvojumam, ka olimpiskā kustība pēdējo gadu skandālu dēļ būtu zaudējusi prestižu. "Es būtu uzmanīgs ar šādu apgalvojumu. Man šķiet, ka tur ir vairākas citas lietas. Spēles kļūst aizvien dārgākas un plašākas, drošības noteikumi - aizvien drakoniskāki, ņemot vērā to situāciju, kāda ir pasaulē. Organizēt olimpiskās spēles un atrast to līdzsvaru iedzīvotājiem starp baudīšanu un neērtībām kļūst aizvien grūtāk."
Gan šajā amatā, gan iepriekš, runājot ar Āfrikas un Āzijas valstu pārstāvjiem, Rinkēvičs dzirdējis replikas, ka "jūs tagad esat satraukušies, bet iepriekš nesatraucāties ne saistībā ar ANO, ne olimpisko kustību par to, kas notika pie mums. Vienalga, vai sešdesmitajos vai astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Tagad jūs, eiropieši, redzat, ko nozīmē karš jūsu kontinentā". Prezidents norāda, ka tas ir jāņem vērā, ja vēlamies, lai ieklausās arī mūsos. "Sportu no politikas atdalīt nevar, arī agresorvalstis ļoti cieši sasaista sportu ar politiku. Tomēr Ukraina ir šeit un cīnās ne tikai frontē, bet arī par medaļām. Ukraiņi parāda, ka valsts dzīvo un spēj uzvarēt."
"Tas, ka Krievija netranslē šīs spēles. Tas, ka nav krievu sportistu ar karogiem - tas bija maksimālais, ko varēja panākt," uzskata Rīgas pils saimnieks. "Tas pats attiecas uz Baltkrieviju. Kā tas attīstīsies un kāda situācija būs 2028. gadā - to mēs neviens nezinām. Mēs pat nezinām, kas būs ziemas olimpiskajās spēlēs pēc diviem gadiem."
Pēc krāšņās atklāšanas ceremonijas soctīklos un ļaužu sarunās izskanēja spriedumi, ka pārkāptas kristiešu vērtības un tamlīdzīgi. "Es atstāšu to vērtēt katram pašam, bet neaizmirsīsim, ka esam Francijā - valstī, kurā ir gan šarms, gan provokācija. Francija ceremonijā rādīja sevi - kā ļoti sekulāru valsti. Vai tas izdevās vai nē - viedokļi krasi atšķiras. No vienas puses, mēs allaž esam gribējuši, lai ir politkorektums, no otras esam dzirdējuši, ka ir ļoti daudzas lietas, kurās politkorektumu nedrīkst veidot. Olimpiskās spēles tomēr primāri ir par sportu. Jā, nāk politika, atklāšana un zināma valstu prezentācijas māksla. Bija arī provokācija, bija arī vēsture," noslēdz Rinkēvičs, norādot, ka tas, ka par atklāšanas ceremoniju runā arī nākamajā dienā, liecina, ka organizatoriem "kādas stīgas ir izdevies aizskart".