Rumjancevs: Pārmest sev neko nevaru

"Pārmest sev neko nevaru - labs starts, labi aizgāja, un bija labs ritms. Viss bija tā, kā vajadzēja, vienkārši beigās nedaudz pietrūka spēka," smaidīgs un apmierināts ar padarīto pēc A fināla bija Rumjancevs. Tūlīt pēc finiša Aleksejs gan uzsita ar dūri pa laivu. "Tas bija tāpēc, ka bišķiņ nesanāca - palaidu garām spāni. Es zināju, ka viņš beigās pēdējos trīsdesmit metros brauks uz priekšu, bet nu vienalga bija tāds moments, ka man tas nepatika. Cerēju, ka noturēšu pārsvaru." Tik īsā un ātrā distancē ir grūti orientēties pozīcijā. To atzina arī Rumjancevs: "Es īsti neredzēju, kurā vietā tajā brīdī biju. Ja reiz airēju priekšā spānim, tad laikam jau biju trijniekā."Pēc fināla sasniegšanas airētājs cerējis vismaz uz piekto vietu: "Man nebija tā, ka nu tikai es būšu medaļās, bet es zināju, ka varu palikt jebkurā vietā. Astotais celiņš šoreiz nebija labs. Pūta neliels sānu pretvējš. Es gan negribu tagad teikt, ka, ja man būtu pirmais vai otrais celiņš, tad būtu medaļa. Nē, to es negribu apgalvot. Es noskaņojos, ka man ir astotais celiņš, un viss. Ar to bija jāsamierinās." Rumjancevam jau nebija alternatīvas. Vispirms celiņus izvēlas pusfināla uzvarētāji, kuri parasti paņem ceturto, piekto un sesto celiņu. Pēc tam izvēles tiesības ir otro vietu ieguvējiem, un beidzamajiem paliek malējie celiņi.Latvijas komandā Aleksejs bija pēdējais reālais pretendents uz medaļu. Šī iemesla dēļ viņš papildu psiholoģisko slogu neesot izjutis. "Esmu jau pieradis. Zinu, kad man ir starts, un uz to laiku arī noskaņojos. Nav tā, ka es pats paceltu uztraukumu. Man viss ir saplānots. Izdarīju to, ko parasti daru. Protams, uztraukums bija, bet tas bija patīkams, jo apzinājos, ka airēšu olimpiādes finālā. Zināju arī, ka tas būs mans šīs sezonas pēdējais brauciens. It kā jau viss izdevās, bet gribējās būt mazliet augstāk."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22.augusta, numurā!