Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Ščerbatiham zelta pietura pirms Pekinas

Pareizi izplānota taktika un spēja labāk pielāgoties nepiemērotajiem klimatiskajiem apstākļiem svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham Taizemes pilsētā Čjanmajā nodrošināja pirmo pasaules čempiona zelta medaļu. Divu vingrinājumu summā Ščerhatihs par vienu kilogramu, attiecīgi 442 pret 441, pārspēja galveno konkurentu Krievijas sportistu Jevgeņiju Čigiševu.

Nozīmīgu lomu panākuma izcīnīšanā spēlēja Viktora treneris Eduards Andruškevičs, pareizi izvēlēdamies svarus katram piegājienam un konkurentu iesaistot vairāksolīšanā. «Grūšanā pēc 240 kilogramiem nākamo svaru pieteicām 247 kilogramus. Tam izrādījās izšķiroša nozīme, jo Čigiševs pārcentās, pieteikdams 250 kilogramus.»

Ar mammu tribīnēs

Visi ceļi trešdien nebūt neveda uz pasaules svarcelšanas čempionāta izšķirošajiem notikumiem. Populārākā pasažieru pārvadājamā transporta līdzekļa tuk tuk vadītājs Dienas korespondentu pievizināja pie necilas atlētikas zāles pilsētas nomalē. «Bet es domāju, ka jūs pats gribat svarus cilāt!» taisnojās trīsriteņu motocikla kulbas stūrētājs. «Oi, tas jau patālu aiz pilsētas robežām,» varbūt līdzīgi tuk tuk vadītājam domāja daudzi citi Čjanmajas iedzīvotāji, jo arēnā palika daudz brīvu vietu. Iespējams, pietrūka arī vietējā smagatlēta, bet lielākajai daļai fināla dalībnieku atbalstītāju līdz Čjanmajai mērojams tāls un padārgs ceļš. Nelielu skatītāju atbalstu saņēma bulgārs Veļičko Čolakovs. Iznākot Jevgeņijam Čigiševam, ieskandējās pakluss Rossija. Par irāņiem pirmajā rindā pārdzīvoja pasaules rekordists Hoseins Rezazade ar svītu, bet balkonā par Viktoru Ščerbatihu īkšķi turēja viņa mamma Tatjana. Klusa gan viņa nav bijusi. «Man vēl tagad balss saites nav atgājušas. Vienu brīdi pat sirds sažņaudzās,» jau pēc sacensībām savos pārdzīvojumos padalījās Viktora pēdējo gadu uzticamā līdzjutēja. Bet pārdzīvot arī bija par ko.

Zelta pamati

Sacensības Viktors sāka ar nepaceltiem 197 kilogramiem raušanā. Īsti neatvilcis elpu, Ščerbatihs vēlreiz ķērās pie stieņa. Otrajā piegājienā viņš to savaldīja virs galvas. Varbūt ar svara palielināšana vajadzēja ieturēt pauzi? «Viktors teica, ka ir gatavs celt vēlreiz,» kaut arī Ščerbatihs allaž uzsver ieklausīšanos trenera Eduarda Andruškeviča padomos, šoreiz tika ņemts vērā arī paša sportista viedoklis. Neveiksmīgajā mēģinājumā pieklibojis tehniskais izpildījums. «No malas labi varēja redzēt, ka Viktors pilnībā nesasprindzina muguras muskulatūru krustu apvidū. Tāpēc arī viņš atslīdēja atpakaļ.» Nākamajos piegājienos 197 un 202 kilogrami tika noturēti virs galvas. Tad vēl nevarēja zināt, ka tieši izvēlētie 202 kilogrami būs izšķirošie zelta medaļas izcīnīšanai. «Redzot, ka Čigiševs paceļ 201 kilogramu, vajadzēja spert nelielu soli uz priekšu. Atklāti sakot, biju gaidījis, ka Krievijas sportists pacels 206 kilogramus. Pirms grūšanas negribējām no viņa tālu atpalikt.» Patiesībā Viktors ne tikai neatpalika, bet par vienu kilogramu pārspēja konkurentu viņa kroņa disciplīnā. Pirms grūšanas neapstrīdams favorīts jau bija Ščerbatihs.

Rezazades paredzējums

Īsajā desmit minūšu pārtraukumā starp abām disciplīnām ar Irānas žurnālista starpniecību radās iespēja uzzināt arī Rezazades viedokli par sacensībām. «Rezultāti ir zemāki, nekā citus gadus. Skaidrs, ka uzvarēs Ščerbatihs vai Čigiševs. Nevienam no abiem pretendentiem nedodu priekšroku. Izšķirošs būs viens mēģinājums. Medaļa būs arī Čolokovam,» apgalvojuma formā Rezazades teikto atstāstīja Mohamads Reza Akhoundi. Izbaudījis apkārtējo uzmanību, jo ne viens vien centās izmantot iespēju nofotografēties ar pasaules rekordistu, tumšā uzvalkā tērpies Rezazade paceltu galvu atgriezās skatītāju pirmajā rindā.

Ščerbatihs uz postamenta atgriezās ar paceltiem 240 kilogramiem. Viņam pa pēdām sekoja Cigiševs. Turpmāk Latvijas pārstāvju iezīmēta taciņa konkurentu ieveda džungļos. Andruškevičs pieteica 247 kilo-gramus, lai gan varēja uz priekšu iet arī mazākiem soļiem. Konkurenti atvēzējās vēl plašāk — 250 kilogramiem, kuri tā arī palika nepacelti. Ar vienu ieskaitītu grūšanas mēģinājumu Ščerbatiham pietika zelta medaļai!

Krievijas grēksūdze

«Atpakaļ uz leju mazākus svaru jau vairs nevarējām pieteikt,» pie izejas no arēnas Čigiševa treneris Viktors Tiščenko bija drūms kā negaisa mākonis. Savu vainu viņš īsti neatzina. «Ščerbatiham paveicās ar izlozi. Viņš cēla pēc Čigiševa, tāpēc arī varēja piekoriģēt nākamo pieteicamo svaru. Lai gan ko tur izloze, pats Žeņa vien ir vainīgs. Šeit Čjanmajā viņš septiņās dienas zaudēja septiņus kilogramus. Neparko viņam nevarēja iekšā dabūt vietējo pārtiku. Tāpat viņš ar grūtībām panesa šejienes klimatu. Mums Sibirījas pilsētā Novokuzņeckā taču ne tuvu nav tādas sutoņas. Pēdējā brīdī arī nedrīkstējām braukt, jo pēc jaunajiem noteikumiem septiņas dienas pirms mačiem jābūt sacensību vietā. Ar dopinga pārbaudēm man šķiet, ka nu jau iet par traku. Septiņās dienās trīs reizes Čigiševu pārbaudīja! Kopumā šogad viņš jau sešas reizes ir baudīts!»

Dvēselei pietrūka

Ščerbatihs pēc apbalvošanas ceremonijas lietišķi pieņēma apsveikumu un aizsteidzās uz dopinga kontroli. Uzgaidāmajā telpā viņu iztaujāja Čigiševs, kurš ārēji nebūt neizrādīja dusmas par zaudējumu. «Ceļgali man neliek mieru,» pasūrojās Viktors. «2006.gada Eiropas čempionātā savainoju menisku, šogad — ceļgala saites. It kā jau bija labi, bet te atkal iesāpējās.» Treneris Andruškevičs vēlāk skaidroja, ka, mēģinot pacelt 247 kilogramus, Viktors nav stingri nofiksējis atpakaļ izmesto kāju. Tāpēc arī bijusi papildu slodze saišu locītavām. Treneris atzina, ka 251 kilograma stienis, visticamāk, nebūtu pievarēts, ja būtu jāturpina cīņa par zeltu. Visu izšķīra Čigiševa neveiksmīgā cīņa ar 247 un 250 kilogramus smago stieni.

«Es nekad neskatos, kā konkurenti ceļ. Mans uzdevums ir gatavoties nākamajam mēģinājumam,» Viktors par iznākumu uzzinājis no trenera un sava uzticamā palīga Mareka Osovska. Arī viņam liels nopelns izcīnītajā panākumā. Mareku gan ķērām uz zoba, ka Čjanmajā viņa pakalpojumi nebija īpaši nepieciešami. Centrā ik uz soļa ir pēdu, kakla, herbālās un tradicionālās Thai masāžas. Šķiet, ka te masāža ir svarīgāka par ikdienas maltīti.

«Visu laiku svarīgākajos mačos man kaut kā pietrūkst,» neraksturīgi čempionam pēc titula izcīnīšanas Viktors turpināja cilāt problēmas. «Treniņos spēka pietika, bet sacensībās nepacēlu plānoto svaru. Paldies Dievam, kurš man palīdzēja uzvarēt. Pašam gan arī vajadzēja vairāk izdarīt. Par ieņemto vietu esmu gandarīts, taču gribējās, lai arī dvēsele ir apmierināta.»

Domā par olimpiādi

Atšķirībā no riteņbraucēja Romāns Vainšteina, kuram uzvara pasaules čempionātā bija dzīves mērķis, Ščerbatiham vienmēr augstāk kotējušās olimpiskās spēles. «Nekad neesmu trenējies, lai tikai uzvarētu pasaules čempionātā. Man ir četru gadu olimpiskais cikls, kurš beigsies nākamgad Pekinā. Atgriezīšos mājās un domāšu jau par olimpiādi. Arī tāpēc nebija vērts riskēt ar veselību. Pēc pasaules čempionāta jau dzīve nebeidzas. Ceļot 251 kilograma stieni, savainojumu varēju tikai saasināt.»

Čjanmajas arēnā izvietotais plakāts ar aicinājumu tikties 2009.gada pasaules čempionātā Korejas pilsētā Dzojanjā pašreizējam čempionam nav darba kārtībā. «Beigsies olimpiāde, un tad domāsim, ko darīt tālāk.»

Viktors Ščerbatihs Rīgā atgriezīsies piektdiena priekšpusdienā ap pulksten 11 ar reisu no Kopenhāgenas.

***

Svarcelšana

Pasaules čempionāts

Čjanmaja (Taizeme). Kungi. Virs 105 kg. 1.V.Ščerbatihs (Latvija) 442 kg (202 kg +240 kg), 2.J.Čigiševs (Krievija) 441 (201+240), 3.Dž.S.Salems (Katara) 435 (195+240), 4.V.Čolakovs (Bulgārija) 435 (201+234), 5.A.Udačins (Ukraina) 427 (195+232), 6.D.Papageridiss (Grieķija) 426 (195+231). Startēja 39 svarcēlāji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi