Nozīmīgu lomu panākuma izcīnīšanā spēlēja Viktora treneris Eduards Andruškevičs, pareizi izvēlēdamies svarus katram piegājienam un konkurentu iesaistot vairāksolīšanā. «Grūšanā pēc 240 kilogramiem nākamo svaru pieteicām 247 kilogramus. Tam izrādījās izšķiroša nozīme, jo Čigiševs pārcentās, pieteikdams 250 kilogramus.»
Ar mammu tribīnēs
Visi ceļi trešdien nebūt neveda uz pasaules svarcelšanas čempionāta izšķirošajiem notikumiem. Populārākā pasažieru pārvadājamā transporta līdzekļa tuk tuk vadītājs Dienas korespondentu pievizināja pie necilas atlētikas zāles pilsētas nomalē. «Bet es domāju, ka jūs pats gribat svarus cilāt!» taisnojās trīsriteņu motocikla kulbas stūrētājs. «Oi, tas jau patālu aiz pilsētas robežām,» varbūt līdzīgi tuk tuk vadītājam domāja daudzi citi Čjanmajas iedzīvotāji, jo arēnā palika daudz brīvu vietu. Iespējams, pietrūka arī vietējā smagatlēta, bet lielākajai daļai fināla dalībnieku atbalstītāju līdz Čjanmajai mērojams tāls un padārgs ceļš. Nelielu skatītāju atbalstu saņēma bulgārs Veļičko Čolakovs. Iznākot Jevgeņijam Čigiševam, ieskandējās pakluss Rossija. Par irāņiem pirmajā rindā pārdzīvoja pasaules rekordists Hoseins Rezazade ar svītu, bet balkonā par Viktoru Ščerbatihu īkšķi turēja viņa mamma Tatjana. Klusa gan viņa nav bijusi. «Man vēl tagad balss saites nav atgājušas. Vienu brīdi pat sirds sažņaudzās,» jau pēc sacensībām savos pārdzīvojumos padalījās Viktora pēdējo gadu uzticamā līdzjutēja. Bet pārdzīvot arī bija par ko.
Zelta pamati
Sacensības Viktors sāka ar nepaceltiem
Rezazades paredzējums
Īsajā desmit minūšu pārtraukumā starp abām disciplīnām ar Irānas žurnālista starpniecību radās iespēja uzzināt arī Rezazades viedokli par sacensībām. «Rezultāti ir zemāki, nekā citus gadus. Skaidrs, ka uzvarēs Ščerbatihs vai Čigiševs. Nevienam no abiem pretendentiem nedodu priekšroku. Izšķirošs būs viens mēģinājums. Medaļa būs arī Čolokovam,» apgalvojuma formā Rezazades teikto atstāstīja Mohamads Reza Akhoundi. Izbaudījis apkārtējo uzmanību, jo ne viens vien centās izmantot iespēju nofotografēties ar pasaules rekordistu, tumšā uzvalkā tērpies Rezazade paceltu galvu atgriezās skatītāju pirmajā rindā.
Ščerbatihs uz postamenta atgriezās ar paceltiem
Krievijas grēksūdze
«Atpakaļ uz leju mazākus svaru jau vairs nevarējām pieteikt,» pie izejas no arēnas Čigiševa treneris Viktors Tiščenko bija drūms kā negaisa mākonis. Savu vainu viņš īsti neatzina. «Ščerbatiham paveicās ar izlozi. Viņš cēla pēc Čigiševa, tāpēc arī varēja piekoriģēt nākamo pieteicamo svaru. Lai gan ko tur izloze, pats Žeņa vien ir vainīgs. Šeit Čjanmajā viņš septiņās dienas zaudēja septiņus kilogramus. Neparko viņam nevarēja iekšā dabūt vietējo pārtiku. Tāpat viņš ar grūtībām panesa šejienes klimatu. Mums Sibirījas pilsētā Novokuzņeckā taču ne tuvu nav tādas sutoņas. Pēdējā brīdī arī nedrīkstējām braukt, jo pēc jaunajiem noteikumiem septiņas dienas pirms mačiem jābūt sacensību vietā. Ar dopinga pārbaudēm man šķiet, ka nu jau iet par traku. Septiņās dienās trīs reizes Čigiševu pārbaudīja! Kopumā šogad viņš jau sešas reizes ir baudīts!»
Dvēselei pietrūka
Ščerbatihs pēc apbalvošanas ceremonijas lietišķi pieņēma
apsveikumu un aizsteidzās uz dopinga kontroli. Uzgaidāmajā telpā viņu iztaujāja
Čigiševs, kurš ārēji nebūt neizrādīja dusmas par zaudējumu. «Ceļgali man neliek
mieru,» pasūrojās Viktors. «2006.gada Eiropas čempionātā savainoju menisku,
šogad — ceļgala saites. It kā jau bija labi, bet te atkal iesāpējās.» Treneris
Andruškevičs vēlāk skaidroja, ka, mēģinot pacelt
«Es nekad neskatos, kā konkurenti ceļ. Mans uzdevums ir gatavoties nākamajam mēģinājumam,» Viktors par iznākumu uzzinājis no trenera un sava uzticamā palīga Mareka Osovska. Arī viņam liels nopelns izcīnītajā panākumā. Mareku gan ķērām uz zoba, ka Čjanmajā viņa pakalpojumi nebija īpaši nepieciešami. Centrā ik uz soļa ir pēdu, kakla, herbālās un tradicionālās Thai masāžas. Šķiet, ka te masāža ir svarīgāka par ikdienas maltīti.
«Visu laiku svarīgākajos mačos man kaut kā pietrūkst,» neraksturīgi čempionam pēc titula izcīnīšanas Viktors turpināja cilāt problēmas. «Treniņos spēka pietika, bet sacensībās nepacēlu plānoto svaru. Paldies Dievam, kurš man palīdzēja uzvarēt. Pašam gan arī vajadzēja vairāk izdarīt. Par ieņemto vietu esmu gandarīts, taču gribējās, lai arī dvēsele ir apmierināta.»
Domā par olimpiādi
Atšķirībā no riteņbraucēja Romāns Vainšteina, kuram uzvara
pasaules čempionātā bija dzīves mērķis, Ščerbatiham vienmēr augstāk kotējušās
olimpiskās spēles. «Nekad neesmu trenējies, lai tikai uzvarētu pasaules
čempionātā. Man ir četru gadu olimpiskais cikls, kurš beigsies nākamgad Pekinā.
Atgriezīšos mājās un domāšu jau par olimpiādi. Arī tāpēc nebija vērts riskēt ar
veselību. Pēc pasaules čempionāta jau dzīve nebeidzas. Ceļot
Čjanmajas arēnā izvietotais plakāts ar aicinājumu tikties 2009.gada pasaules čempionātā Korejas pilsētā Dzojanjā pašreizējam čempionam nav darba kārtībā. «Beigsies olimpiāde, un tad domāsim, ko darīt tālāk.»
Viktors Ščerbatihs Rīgā atgriezīsies piektdiena priekšpusdienā ap pulksten 11 ar reisu no Kopenhāgenas.
***
Svarcelšana
Pasaules čempionāts
Čjanmaja (Taizeme). Kungi. Virs