"Spēles pirmajā setā bijām vadībā un no 16:15 vadības tā arī palikām uz 16 punktiem. Atkārtojās tas pats scenārijs, kas pret Kubu. Viņiem nebija agresīva serve, otrs servēja planierīti un ielaidām divas muļķīgas bumbas pēc serves. Es nezinu, kā mēs uz 16 punktiem vispār palikām. Sanāk, ka viņi guva sešus punktus pēc kārtas. Tā spēlēt nevar. Otrais sets bija okei. Labi, viņi visu otro setu bija vadībā, bet seta galotnē mums sanāca spēli lauzt, tāpēc it kā vajadzēja būt labam pamatam trešajam setam. Bija 2:2, bet samainījās laukuma puses un rezultāts tad jau auga tikai vienai komandai uz augšu. Bija pārāk daudz kļūdu uzbrukumā. Ja mēs dabūjām kaut ko ar bloku vai aizsardzību, tad mēs atdevām atkal četrus piecus punktus pēc kārtas viņiem. Un tad jau uzvarēt bija nereāli. Visas komandas bija līdzīgas. Mēs spēlējām ar visām komandām trīs setus un vajadzēja vienkārši pēc mazajiem punktiem līdzīgāk nospēlēt un viss būtu kārtībā. Vairāk bumbas pēc kārtas iekrita viņiem rokās vai izlidoja autā. Ar tādu spēli uzvarēt nevar."
Tikmēr Aleksandrs Samoilovs savā komentārā visvairāk runāja par serves uzņemšanu: "Ja zaudējām, tas nozīmē, ka slikti nospēlējām. Ja labi nospēlē, tad parasti ir uzvara. No Evandru mēs gaidījām, ka būs laba serve, jo viņam ir pasaulē labākā serve – bumba lido ar ātrumu 100 kilometri stundā. Divus setus mēs tikām ar Evandru servi galā. Trešajā viņam atvērās serve. Viņš gan neiesita daudz eisus, bet izsita mūs no stabilas serves uzņemšanas. Kad bumba ļoti ātri lido ar spinu (griežoties), tad ir grūti celt. Tomēr lielākā problēma bija, kad es diezgan daudz kļūdījos serves uzņemšanā pret Pedro. Viņam ir diezgan viegla serve, taču pirmā seta galotnē iekrita pat viens tīrais eiss. Vienreiz vēl bumba pa plecu man trāpīja. Ar Pedro servi man bija jātiek galā. Pret viņu simtprocentīgai serves uzņemšanai bija jābūt."
Nervozitāte neesot bijusi. "Ja pret kubiešiem biju nedaudz nervozs, tad šoreiz es jutos labi. Viņi labi spēlēja aizsardzībā un beigās jau viss viņiem sanāca uz urrā."