Toties ir atļauti privātie pasākumi. Ja nav vairāk kā 30 cilvēku, tad iekštelpās drīkst rīkot ballītes. Uz šo absurdu norāda sporta jomā strādājošie. "Viens no veidiem, kā turpināt fiziskās aktivitātes uz ledus, ir privāto pasākumu rīkošana. Acīmredzot tā arī būs jādara. Gan jau vecāki izlems rīkot uz ledus privātās ballītes. Tās ir atļautas. Viens bērns uzaicinās savā ballītē uz ledus visu pārējo komandu, un visi kopīgi izklaidējoties stumdīs ripu. Nopietni to darīt nedrīkstēs." Pēc Miļuna domām, šāds risinājums, visticamāk, būšot arī amatieru hokejā. "Arī tajā līmenī būs par ballīti atbildīgais cilvēks, kurš rīkos pasākumu, jo kaut kā taču ledus ir jānoslogo! Sapulcēties un dzert bārā kopīgi drīkstēs, bet divdesmit čaļiem hallē uzspēlēt hokeju vairs nebūs atļauts. Vēl gan būs masu slidotavas, kurās jāievēro divu metru distance un jāvalkā sejas maskas. Tad vēl ir iespēja doties ārā uzlabot fizisko sagatavotību. Tagad tam ir īstais laiks, lai bērni pēc tam, lietū izmirkuši, dotos mājās, jo izmantot ģērbtuves un dušas arī nedrīkstēs."
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) viceprezidents un ģenerālsekretārs Viesturs Koziols Dienai skaidroja, ka nākamais sāpīgais jautājums ir ledus haļļu izdzīvošana un treneru darba apmaksa. "Tam visam taču ir bumeranga efekts. Es dzirdēju, ka bāri un restorāni uzturot ekonomiku, tāpēc nedrīkstot tos aizvērt. Bet jājautā – vai tad ledus halles nestimulē ekonomiku? Man šķiet, ka dienas laikā halli apmeklē vairāk cilvēku nekā restorānu vai bāru. Lēmumus pieņem cilvēki, kuri ir tālu no reālās dzīves." Miļuns papildināja Koziola teikto, norādot, ka kompensācijas mehānisms nav izstrādāts, bet hallei darbs ir jāturpina, tāpēc esot jāmeklē veids, kā aplinkus turpināt darboties.
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijā, nesagaidot valdības lēmumu, jau pagājušās nedēļas nogalē esot izveidota darba grupa. "Mēs jau iepriekš nojautām, ka būs ziepes. Sestdien un svētdien sanācām kopā un izstrādājām priekšlikumus – A, B un C variantu ar vienu mērķi, lai bērniem un jauniešiem atļautu turpināt trenēties. Es noklausījos valdības sēdi un nedzirdēju neviena vārda, ka nozare ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus!" par valdības neieinteresētību sašutumu pauda Koziols. "Mēs jau paši zinām, ka šis vīruss ir ļoti lipīgs, bet tajā pašā laikā arī redzam, ka vīruss nav dzīvībai tik bīstams, kā šķita pandēmijas sākumā. Tas ir absurds, ka šī vīrusa dēļ tagad tiek sodīti bērni, jo kā gan lai citādi skaidro aizliegumu viņiem nodarboties ar sportu."
Hokeja skolas Rīga komandas galvenais treneris Oļegs Sorokins uzskata, ka ir jārīko protesta akcijas, jo ledus treniņi HS Rīga vairs nav iespējami. «"ija daudz citu risinājumu, kā ierobežot vīrusu, taču šādi rīkoties... Es gan domāju, ka sporta, kultūras un vēl citu jomu cilvēki nopietni pacīnīsies, lai kaut kas tiktu mainīts. Es saprotu, ka kaut kādā veidā jaunos rīkojumus var apiet, bet tas taču nav normāli, ja ir jādomā veids, kā apiet likumu ar līkumu. Šajos laikapstākļos trenējoties ārā, no saaukstēšanās būs vairāk slimnieku nekā no Covid."
Tikmēr Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss aicina nemeklēt robus izstrādātajos noteikumos, lai nepadarītu epidemioloģisko situāciju valstī vēl sliktāku, taču meklēt risinājumus, lai līdz 6. novembrim izveidotu rīcības plānu un atrastu vidusceļu sarežģītajā situācijā. "Iespējams, lēnām pāriesim uz to treniņu procesu, kāds bija pavasarī, kad bērni ierobežotās grupās vai individuāli trenējās, ievērojot divu metru distanci. Variantu netrūkst, turklāt esam tam jau gājuši cauri – jauns ritenis nav jāizdomā," uzsvēra Cipruss. Arī viņam visnepatīkamākais bijis tas, ka valdība pat nav centusies iedziļināties Latvijas Sporta spēļu federācijas izstrādātajos priekšlikumos, kā pašreizējā situācijā organizēt sporta dzīvi. "Visu iepriekšējo nedēļas nogali operatīvi strādājām un pirmdien aizsūtījām savu redzējumu, taču valdība uzskatīja, ka viņi zina par visiem labāk."
Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis Jānis Engelis pieļauj, ka lēmumus diemžēl pieņem ministri, kuriem nav pilnas izpratnes par to, kā tiek organizēti procesi sportā. "Viņi nesaprot, ka cilvēki šeit ikdienā strādā, pelna iztiku. Tāpēc tiek pieņemti nesaprotami lēmumi. Ja tas viss tiktu pamatots, nav problēmu. Pavasarī, kad tika noteikta distances ievērošana treniņos, – visi saprata, visi ievēroja." Engelis piebilda, ka futbolisti ir mazliet priviliģētākā situācijā salīdzinājumā ar sporta spēļu kolēģiem. "Pagaidām vēl varam trenēties ārpus telpām. Termoveļa, cimdi, cepures virsū – un uz priekšu! Bet cik ilgi? Ja sestajā novembrī ierobežojumi beigtos, problēmas nebūtu tik lielas, bet es prognozēju, ka līdz jaunajam gadam šī situācija neatrisināsies."
Diskusiju ar atbildīgajām personām ministrijā lūko veidot gan federāciju pārstāvji, gan Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, gan Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.