Normunds Naumanis, kritiķis
Pasaule uzzināja visu skaisto par Ķīnas lielajiem atklājumiem — pulveri, papīru, tinti, kompasu, kas savulaik atļāva rietumiem satikties ar austrumiem
Stundu garajam atklāšanas šovam izdevās viltīgi izvairīties no ideoloģijas, politikas, impēriskajām ambīcijām un vēsturiskajiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar Ķīnas tēlu un tā starptautisko vērtējumu mūsdienās. Bija vizuāli vienkārši ideāls priekšnesums ar trim vadmotīviem: tradīcijas, tehnoloģijas un kolektīva spēks. Šādu perfekciju var nodrošināt, ja lētais darbaspēks gadu var veidot uzvedumu. Pasaule uzzināja visu skaisto par Ķīnas lielajiem atklājumiem: pulveri (uguņoja visa Pekina!), papīru (dzīvā gleznošana bija fascinējoša!), tinti (hieroglifu mākslas demonstrācija), kompasu, kas savulaik atļāva rietumiem satikties ar austrumiem. Arī Ķīnas mūra impēriskā ideoloģija tika paslēpa aiz skaistas dekorācijas, pārvēršot par ornamentālu atrakciju — rotaļu! Pilnīgi skaidrs, ka šovs ir izmēģināts, uzfilmēts un nostrādāts līdz sekundei (ar precīzu montāžu un tuvplānu, kopplānu izmantojumu) — būtībā tā bija precīza, kompakta pasaulslavenā kinorežisora Džana Imou rotaļa ar "formātu", tūkstošiem cilvēku ķermeņu un formu. Vērienīga dzīvā filma!
Uz šī fona sašutumu izraisa pļāpāšana par karstumu, LTV komentētāju neinformētība, vēstures un kultūras nepārzināšana un aizspriedumainie komentāri par mazajām valstiņām (Trinidādu u.c.), kas izklausās komiski no "lielvalsts" Latvijas pārstāvjiem! Ja LTV neatšķir marionešu teātri no Ķīnas operas, tas ir nožēlojami! Savukārt, Imou netika pat pieminēts. Ja olimpiāde notiek reizi četros gados, tās komentētājiem būtu derīgi mazliet painteresēties par valsti, uz kuru viņi dodas.
Fantastisks cilvēku darbs
Dita Torstere, TV šovu un pasākumu režisore
Olimpiskajās spēlēs sporta pasākumi ir satuvināti ar kultūras pasākumiem. Es teiktu, atklāšanas ceremonija bija ne tikai sporta, bet arī kultūras brīnums. Tajā ieguldīts fantastisks cilvēku darbs. Mēs redzējām nevis tehnoloģijas, bet cilvēkus, kuri darbojās ar ārkārtīgu precizitāti. Tas lika pārdomāt, ka Latvijā jaunieši ir lieli brīvdomātāji — katrs dara, kā grib, bet tur viņi darbojās kopā liela mērķa labad — ārkārtīgi saliedēti, lakoniski, konkrēti. Tas bija vienreizēji, ko viņi paveica! Atklāšanas ceremoniju man būtu gribējies noskatīties bez komentāriem. Es nevēlējos klausīties, cik tur ir karsts, kā stadionā tiek mainītas pultis, bet gan dzirdēt faktus: cik cilvēku atrodas skatītāju rindās, cik olimpisko čempionu ir katrā olimpiskajā vienībā, kas nāk, nozīmīgākās uzvaras. Tā vietā es dzirdēju paviršu komentētāju tērgāšanu.
Perfekti, pat mazliet baisi
Mirdza Zīvere, masu pasākumu režisore
Ķīnieši ir mērķtiecīgi perfekcionisti. Kaut kā pat skaudība uznāca. Dabūt ārā no cilvēkiem to, ko viņi panāca olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, — tas ir katra režisora sapnis! Tādu perfekcionismu var panākt laikam tikai diktatoriska valsts. Kļuva pat mazliet baisi. Šovā īpaši es izceltu cilvēkus, kas tajā darbojās. Bija lieliskas videoprojekcijas. No propagandas, manuprāt, viņiem izdevās šajā ceremonijā izvairīties. Bija ārkārtīgi skumji un biedējoši olimpisko spēļu atklāšanas dienā lasīt ziņās, ka Krievija uzbrukusi Gruzijai. Tas tikai liecina, ka ir valstis pasaulē, kuras joprojām gatavas pārkāpt jebko.
No skaistuma gribējies raudāt
Mihails Gruzdovs, Dailes teātra režisors
Man ļoti patika! Mūsdienās ir tik daudz negatīvu ziņu un emociju. Tāpēc redzēt senas tautas kultūru, vēsturi, kas parādīta vienreizējā šovā, ir tik patīkami. Es skatījos atklāšanas ceremoniju, un no tā skaistuma man gribējās raudāt. It sevišķi, kad mazā piecgadīgā dūdiņa spēlēja klavieres. Pozitīvai enerģijai un kultūrai valstīm nevajag taupīt naudu. Ķīna to nav taupījusi, un rezultāts ir vienreizējs.