«Lai saglabātu reālas iespējas uzvarēt divu spēļu summā, vēlams savā laukumā «palikt sausā», jo izbraukumā gūti vārti šajā sacensību formātā ir divtik vērti,» galveno uzdevumu ieskicē Pahars. Wisla, protams, nav ne Spānijas, ne Anglijas čempionātu līdervienība, taču par tās kvalitāti nav jāšaubās. Pēdējos gados Polijas čempionāts kļuvis aizvien spēcīgāks, un pērn Krakovas klubs bija pārliecinoši labāks par saviem tuvākajiem konkurentiem.
Nav daudz tādu klubu, kas pēdējos piecos gados uzvarējis Spānijas grandu Barcelona. Krakoviešiem tas izdevās. 2008. gadā Čempionu līgas kvalifikācijas trešajā kārtā viņi divu spēļu summā ar 1-4 zaudēja grandam no Katalonijas, bet mājas spēlē izcīnīta vēsturiska uzvara ar 1:0. Turklāt Barcelona spēlēja gandrīz labākajā sastāvā. Trūka tikai viena potenciāla pamatsastāva vīra - Lionela Mesi. Togad spāņi triumfēja Čempionu līgā, vienīgos zaudējumus ciešot pret Krakovas klubu un Doņeckas Shakhtar.
Gandrīz vienīgais Latvijas čempionam par labu esošais arguments ir tas, ka Wisla tikai nesen savākusies kopā pēc atvaļinājuma, kamēr Skonto šobrīd ir sezonas vidū, taču arī šo apstākli, pēc Pahara domām, nevajadzētu pārvērtēt. «Piemēram, Skonto Sadraudzības kausā un pirmssezonas treniņnometnē Kiprā spēlēja labāk nekā virslīgā pirmajā riņķī... Mums izdevīgāk būtu spēlēt ar viņiem uzreiz pēc Polijas čempionāta, kad viņi bija emocionāli iztukšoti. Tagad poļu kluba spēlētāji jau paguva noilgoties pēc futbola.»
Pretargumentu maz, bet cerība mirst pēdējā.