Debitantiem futbola izlasē patīk

"Protams, klubs un tā spēles ir svarīgas, taču izlase ir kaut kas īpašs. Virslīgā centos parādīt pēc iespējas labāku sniegumu, taču tā īsti neticēju, ka iekļaus kandidātos jau šogad. Mērķis šeit nokļūt bija, strādāju, un, lūk, arī iespēja. Grūti teikt, vai tikšu pie vārda spēlē ar Igauniju, — tas atkarīgs no manis, kā sevi apliecināšu treniņos. Protams, arī no trenera, vai viņš uzticēsies," 20 gadu vecais Rudņevs no savas puses ir gatavs darīt visu, lai spēlētu jau trešdien. Pirmais treniņš? "Emocijas bija īpašas. Nedaudz arī satraukuma. Uzreiz liela vēlme sevi apliecināt." Gandarīts par uzaicinājumu ir arī kreisās malas aizsargs Raivis Hščanovičs (21 gads). "Pirmajā treniņā slodze bija mazāka, jo svētdien vēl bija spēle Virslīgā. Šis uzaicinājums ir patīkams pārsteigums. Par to uzzināju no brāļa, kurš to esot, šķiet, dzirdējis no Anatolija Kreipāna radioraidījumā. Pēc tam pateica arī menedžeris Genādijs Karavajevs. Taktiskie treniņi vēl nav bijuši. Pēc tiem tad varēs spriest vairāk, kas un kā ir izlasē." "Cits līmenis," — tāds pirmais iespaids par valstsvienību palicis pussargam Vladimiram Volkovam (24). Reizē ar jaunajām emocijām no prāta gan nav viegli izstumt Virslīgu, kur pārstāvētais Dinaburg palika uzreiz aiz godalgoto trijnieka. "Disciplīna, ko panāca treneris Tamazs Pertija, un komandas gars ir šā gada snieguma pamatā. Treneris sacīja, ka ceturtā vieta ir neslikts rezultāts, ka lepojas, taču mums gribējās vairāk. Bija izredzes tikt pie medaļām, taču pēc neizšķirta 0:0 ar FK Ventspils tika piešķirts tehniskais zaudējums, kas salauza psiholoģiski." Pussargs Oļegs Laizāns (21), kuram, līdzīgi kā Rudņevam un Volkovam, krievu mēlē izteikties ir vieglāk, solīja, ja vien būs tāda iespēja, pirms spēles dziedās arī Latvijas himnu. "Pārstāvēt valsti — tas ir kas īpašs. Tās ir nopietnas spēles pret spēcīgām komandām ar iespēju sevi parādīt." Oļegs saskaitījis, ka šogad guvis deviņus vārtus (pa četriem Virslīgā un Baltijas līgā, vienus kausa izcīņā). Viņa trumpis ir itin spēcīgais sitiens no tālienes. "Šī ir labākā sezona klubā. Spēlēju gana daudz un arī pamatsastāvā. Izlasē gan līmenis ir augstāks. Pat treniņos uzreiz citi ātrumi. Daudzi spēlētāji jau ir zināmi, jo kopā būts jauniešu vecumā." Oļegs Laizāns kandidātos bija iekļauts arī 2005.gada izskaņā, kad pie valstsvienības stūres vēl bija Jurijs Andrejevs, taču pie spēlēšanas netika.