Cvancigers arī kārtējo reizi kritizējis 2022.gada Pasaules kausa rīkotāju Kataru par cilvēktiesību normu pārkāpumiem.
"Jautājumi par cilvēktiesībām Katarā vēl joprojām ir problemātiski. Saglabāju savu skeptisko attieksmi, kamēr nav neatkarīgas komisijas, kas to kontrolētu. Katara apsola daudz, bet atpaliek solījumu īstenošanā," norādīja Cvaincigers.
Tomēr Cvaincigers, kurš ir viens no 25 locekļiem izpildkomitejā, kurā pieņem svarīgākos lēmumus organizācijā, laikrakstam Bild norādīja, ka Katara ir nedaudz progresējusi cilvēktiesību jautājumos, piemēram, uzlabojot imigrantu celtnieku darba apstākļus Pasaules kausam paredzētajās būvēs.
Cvaincigers stāstīja, ka FIFA prezidents Zeps Blaters ir mēģinājis risināt šos jautājumus nedēļas nogalē Dohā notikušajā tikšanās reizē ar Kataras emīru šeihu Hamadu bin Halifu al Thani. Cvaincigers citēja Blateru, ka "daudz kas vēl ir jāizdara", bet tajā pat laikā tiekot plānoti arī kādi uzlabojumi.
FIFA amatpersonas ceturtdien tiksies Šveices pilsētā Cīrihē, lemjot par 2022.gada turnīru, un izvēlēsies 2019.gada Pasaules kausa sievietēm mājvietu, kā arī aplūkos jautājumus par trīskāršo sarkanās kartītes ieguvēju un "pēdējās cerības" pārkāpumu veicēju sodīšanu.
Kā zināms, 2018. un 2022.gada Pasaules kausa turnīri, kam plānots notikt attiecīgi Krievijā un Katarā, iepriekš izpelnījušies plašu rezonansi, jo to rīkošanas tiesību piešķiršana tika saistīta ar korupciju. Katara līdz šim ir saņēmusi arī daudz kritikas par necilvēcīgajiem imigrantu celtnieku sadzīves apstākļiem.
Pēc pieciem gadiem, kad FIFA lems par 2026.gada Pasaules kausa rīkotāju likteni, organizatorus noteiks FIFA kongress, nevis FIFA izpildkomiteja, kā tas bija līdz šim.