Pirmdien laikraksta Diena publiskotajā intervijā Rudņevs paudis, ka viņam latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas, jo ar žurnālistiem viņš var runāt arī krievu, poļu vai angļu valodās. "Saprast un lasīt vēl daudz maz varu, bet sarunāties - nē. Kāpēc zinu vismaz kaut ko? Tas nav jautājums man. Laikam tāpēc, ka dzīvojam Latvijā. Valsts valoda mums latviešu skaitās..."
Pirmdien Latvijas Futbola federācija (LFF) pauda Rudņeva viedokli, ka viņš intervijā neesot interpretēts pareizi, jo par valodas lietojumu runājis tikai saistībā ar interviju sniegšanu. "Tā nebija atbilde par latviešu valodas lietojumu kopumā. Lūgums pareizi uztvert manu sniegto atbildi."
Vēlā pirmdienas vakarā sociālajos tīklos atklāto vēstuli Latvijas sporta līdzjutējiem publicēja Gorkšs, kā izlases kapteinis sniedzot savu redzējumu par notikušo.
"Pēc publiskajā telpā izskanējušajiem notikumiem man personīgi ir radies jautājums par motivāciju un argumentāciju - vai visiem valsts izlases sportistiem ir jābūt savas dzimtenes patriotiem? Citam tā ir nauda, slava, bet citam - patriotisms un cīņa par savu valsti un karogu," raksta Gorkšs. "Aizvien vairāk valstu izlasēs zem viena karoga spēlē dažādu nacionalitāšu pārstāvji un nereti ir aktuāls jautājums par himnas dziedāšanu un cieņas izrādīšanu - vai varam prasīt to no visiem? Manuprāt - jā. Ir jāciena savu valsti, līdzjutējus, trenerus, komandas biedrus un valodu."
"Dzenoties pēc stila, uztetovēt Mildu uz augšdelma vai pie katras iespējas bučot karogu - ar to, diemžēl, neaprobežojas cieņa un savas dzimtenes patriotisms. Jautājums šeit ir par attieksmi. Mana izlases biedra gadījumā, manuprāt, runa ir vairāk par veselo saprātu un savā ziņā vienkāršu inteliģences trūkumu un neizprotamu bravūru," uzskata izlases kapteinis. "Dzirdot un lasot atspoguļotos izteikumus, neviļus aizdomājos, ka runātājs nebūt nav ne nodevējs vai kauna traips, kā tiek skandināts, bet apveltīts ar muļķību. Tieši tādu pašu, kā visi pārējie, kuri, dzīvojot savu dzīvi Latvijā, tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu mācēt savas valsts valodu un vēl vairāk - lepojas ar savu nemācēšanu."
"Es personīgi ļoti ceru, ka Artjoms ir pārprasts un tā nav viņa pārliecība. Ceru, pirmkārt, viņa paša labā," turpina Gorkšs. "Diemžēl, man kā savas valsts patriotam un izlases kapteinim ir ļoti skumji un aizskaroši, ka tā vietā, lai pienācīgi gatavotos tik ļoti svarīgajai spēlei, mums ir jārisina šāda rakstura jautājumi, bet šoreiz uzskatu, ka klusēt būtu nevietā un nelaikā. Pats personīgi aicinu savas valsts līdzjutējus būt ar mums kopā stadionā un palīdzēt mums visiem kopā cīnīties par savu valsti, karogu un valodu."
"Jūs patiešām mums esat ļoti nepieciešami ar savu atbalstu," Latvijas futbola izlases līdzjutējus uzrunāja Gorkšs.