Jau ziņots, ka LFF valde otrdien ārkārtas sēdē no amata atbrīvoja 62 gadus veco izlases galveno treneri Aleksandru Starkovu. Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret Starkova atbrīvošanu, tostarp arī Indriksons, kurš aprīļa beigās noliks savas LFF prezidenta amata pilnvaras.
"Es personīgi balsoju par to, lai Starkovs paliktu amatā. Centos valdei sīki argumentēt savu viedokli, jo uzskatu, ka par šo rezultātu jāatbild daudziem. Gan treneriem, kas strādā klubos, gan jaunatnes treneriem, kas gatavojuši šos futbolistus. Atbildīgiem jābūt arī pašiem futbolistiem, kā arī federācijas izpilddirekcijai. Mans viedoklis ir, ka spektram, kuram vajadzēja atkāpties, bija jābūt daudz plašākam, diemžēl mans piedāvājums netika pieņemts un rezultāts ir tāds, kāds ir," žurnālistiem pēc LFF valdes sēdes sacīja Indriksons.
Balsojums par Starkova atlaišanu vai paturēšanu bija aizklāts. Kopā ar viņu darbu zaudējis viss izlases treneru štābs, jo parasti jauns treneris pats izvēlas sev palīgus.
Tikmēr LFF vadībā šobrīd arī nav vienotības par jaunā galvenā trenera meklēšanu, jo vairāki valdes locekļi vēlas kandidātu apzināšanu un uzrunāšanu sākt nekavējoties, kamēr Indriksons uzskata, ka tas būtu jādara viņa pēcnācējam.
Jau vēstīts, ka uz LFF prezidenta amatu ir trīs kandidāti - bijušais Latvijas valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents un bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Vadims Ļašenko, kā arī sporta kluba Cēsis prezidents Krišjānis Kļaviņš.
"Manuprāt, nedrīkst pat sākt jauna trenera meklēšanu, kamēr nav ievēlēts jauns federācijas prezidents, kurš kļūs zināms pēc trim nedēļām. Tas būtu tikai normāli, ja jaunais prezidents aktīvi piedalās galvenā trenera atrašanā un ievešanā izlasē. Ja prezidents nepiedalās [procesā], tad prasīt no viņa reālus uzlabojumus Latvijas izlases sniegumā būs neiespējami. Tas jādara saziņā ar jauno prezidentu," pārliecināts ir Indriksons.
Visi trīs prezidenta kandidāti ir uzaicināti uz nākamo valdes sēdi, kas notiks piektdien.
Indriksons nemācēja teikt, vai Starkovam pienāksies kompensācija, jo par finanšu lietām neatbild, aicinot to noskaidrot pie LFF ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka.
Pie Latvijas izlases stūres Starkovs trešo reizi karjerā stājās pērn aprīļa vidū, nomainot atlūgumu iesniegušo Marianu Paharu. Gada laikā viņa vadībā Latvijas izlase 11 spēlēs izcīnīja tikai vienu uzvaru, divus mačus nospēlēja neizšķirti, bet astoņās spēlēs zaudēja.
Indriksons joprojām uzskata, ka pirms gada pieņemtais lēmums nolīgt Starkovu bijis pareizs.
"Pašlaik Latvijā nav trenera, kurš ar šo sastāvu varētu sasniegt tos rezultātus, kurus mēs vēlētos. Starkovs ir viszinošākais tieši par jaunajiem spēlētājiem, ar kuriem viņš piecus gadus strādājis savās Talantu fabrikās un treneru nometnēs. Atkārtošu to, ko jau esmu teicis, - ar spēlētājiem, kuri spēlēs Latvijas čempionātā, tuvākajos gados sasniegt rezultātus, kurus mēs visi gribam, nav un nebūs iespējams," kategorisks bija Indriksons.
"[LFF] prezidenta amatā būšu trīs nedēļas un tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc Starkovam būtu jāpaliek amatā vismaz līdz Baltijas kausam jūnijā, turpinot gatavot komandu rudenī gaidāmajām UEFA Nāciju kausa spēlēm. Viņš bija iesācis veidot jauno izlasi. Izvērtējot komandas sastāvu un paskatoties, kur futbolisti spēlē vai nespēlē, sapratīsiet kāds grūts liktenis bija Starkovam un jebkuram citam trenerim, kurš nāks viņa vietā," sprieda LFF ilggadējais vadītājs.
Jau vēstīts, ka Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131. vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206. pozīciju.
"Zaudējums Gibraltāram ir kauna traips, kas nebija pieļaujams. Tā noteikti bija treneru sastāva kļūda un spēlētāju vairāk nekā nenopietnā attieksme pret šo spēli. Tomēr es uzskatu, ka treneru darbu pēc vienas spēles vērtēt nevar un nedrīkst," norādīja Indriksons, kurš gan uzskata, ka LFF ir uz pareizā ceļa, izveidojot labu jauno futbolistu attīstības sistēmu, par ko liecina U-19 izlases sniegums.
Pirmo reizi par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001. gada vasarā, komandu vadot līdz 2004. gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007. gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.
Pēc tam 2016. gada februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pirms tam viņš bija LFF nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs.
Pahars amatā atradās kopš 2013. gada vasaras, tomēr pērn marta beigās dienu pēc kapitulācijas pārbaudes spēlē Gruzijai ar 0:5 viņš atkāpās no amata.
Nākamie mači Latvijas izlasei paredzēti jūnijā, kad gaidāmi dueļi Baltijas kausā, kā arī notiks pārbaudes spēle ar Azerbaidžānas valstsvienību.
Savukārt rudenī Latvija sāks dalību Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) jaunizveidotajā Nāciju līgā, kur tiksies ar Andoru, Kazahstānu un Gruziju. Latvijas izlase Nāciju līgā spēlēs vājākajā D divīzijā, kuras uzvarētāja kvalificēsies 2020. gada Eiropas čempionātam.
v
Pātersons
neko darīt