Abus vārtus jau pirmajā puslaikā guva Mario Balotelli, kurš precīzi sita 20. un 36.minūtē. Jau kompensācijas laikā vienus vārtus ar 11 metru soda sitienu vāciešiem atguva Mesuts Ezils.
Šajā spēlē Vācijas izlasē sākumsastāvā negaidīti devās pussargs Tonijs Kross. Šo maču Vācijas izlase uzsāka ar diviem uzbrucējiem nevis trim kā iepriekš. Salīdzinājumā ar iepriekšējo maču vāciešu sākumsastāvā bija notikusi vēl viena izmaiņa - maču uzsāka arī Lukašs Podoļskis
Tikmēr Itālijas sastāvā savainotā aizsarga Ignacio Abates vietā no kreisās uz labo malu bija pārbīdīts Frederiko Balcareti, savukārt kreisajā malā spēlēja centra aizsargs Džordžo Kjelīni.
Spēles pirmajās minūtēs iniciatīva piederēja Vācijas izlasei, kas arī izveidoja pirmos vārtu gūšanas momentus. Pirmo reizi Vācijas izlases vārtsargam Manuelam Noieram spēlē bija jāiesaistās 17.minūtē, bet vēl trīs minūtes vēlāk arī tika atklāts rezultāts, kad Antonio Kasāno apspelēja vairākus pretiniekus un iespēlēja bumbu soda laukumā, kur to Balotelli ar galvu ieraidīja vārtos.
Pēc zaudētajiem vārtiem aktīvāk turpināja uzbrukt Vācijas izlase, bet atkal rezultatīvi nospēlēja tieši Itālija - pēc Rikardo Montolīvo piespēles Balotelli izgāja viens pret Noieru un raidīja bumbu zem vārtu pārliktņa, panākot 2:0. Pēc otrajiem vārtiem pirmā puslaika izskaņā jau bumbu vairāk kontrolēja Itālija, bet rezultāts pirmo 45 minūšu laikā vairs nemainījās.
Otrajā puslaikā jau no pirmajām minūtēm Vācijas izlase darīja visu, lai samazinātu rezultāta starpību, radot vairākus vārtu gūšanas momentus. Itālijas izlase atbildēja ar pretuzbrukumiem, kas bieži vien bija pat bīstamāki nekā Vācijas vārtu gūšanas momenti - tā 67.minūtē Klaudio Markisjo sitiens lidoja nedaudz garām tuvajam vārtu stūrim, bet vēl pēc astoņām minūtēm viņš nokļuva vēl vienā bīstamā pretuzbrukumā un šoreiz raidīja bumbu nedaudz garām tālajam stabam.
Vāciešu pēdējie dramatiskie uzbrukumi jau kompensācijas laikā noslēdzās ar vieniem atgūtiem vārtiem, kad pēc itāļu spēles ar roku tika piešķirts 11 metru soda sitiens un to realizēja Ezils. Vācijai palika vēl pāris uzbrukumi, lai atspēlētos, bet neviens no tiem netika izmantots un itāļi varēja priecāties par fināla sasniegšanu. Zīmīgi, ka pirms čempionāta daudzi apšaubīja pat šīs izlases izkļūšanu no grupas - spēļu sarunāšanas skandāls Itālijā skāra arī valstvienību.
Finālā divas C grupas komandas
Iepriekš Itālijas izlase Eiropas čempionātā triumfējusi vien 1968.gadā. Zīmīgi, ka tas notika četrus gadus pēc tam, kad iepriekšējā turnīrā bija uzvarējusi Spānija. Arī šoreiz pirms četriem gadiem (2008) uzvarēja Spānija.
Finālspēle Spānija - Itālija paredzēta svētdien Kijevas Olimpiskajā stadionā. Interesanti, ka abas finālistes turnīru sāka C apakšgrupā un jau ir tikušās savā starpā - 10.jūnijā Gdaņskā tika fiksēts neizšķirts 1:1.
Itālijas izlases sastāvs: Džanluidži Bufons, Frederiko Balcareti, Andrea Barzagli, Leonardo Bonuči, Džordžo Kjelīni, Andrea Pirlo, Klaudio Markisjo, Daniēle de Rosi, Mario Balotelli (Antonio di Natale, 70.min.), Antonio Kasāno (Alesandro Diamanti, 58.min.), Rikardo Montolīvo (Tjagu Mota, 63.min.).
Vācijas izlases sastāvs: Manuels Noiers, Žeroms Boatengs (Tomass Millers, 71.min.), Matss Hummelss, Filips Lāms, Bastians Šveinšteigers, Sami Kedira, Tonijs Kross, Mesuts Ezils, Lukašs Podoļskis (Miroslavs Kloze, 46.min.), Mario Gomess (Marko Reiss, 46.min.).