"No laukuma atrados šausmīgi tālu. Atēnu stadions ir milzīgs - līdz laukumam vēl deviņi skrejceļi un lecamās bedres. Taču labi, ka ir televīzija. Tiesa, epizodi, kurā piešķīra «pendeli», atkārtoja tikai vienu reizi. Otro reizi parādīja tad, kad abi [Samars un Kļava - I.K.] jau guļ zemē un mūsu aizsargs ir lielā neizpratnē," situāciju raksturoja Rubenis. "Kā vērtēt? Neatrados tajā rakursā, kurā tiesnesis. Esmu pārliecināts, ka identiskā epizodē laukuma centrā tiesnesis vispār nesvilptu - tā bija spēkošanās par pozīciju, nevis bumbu, un tajā epizodē vispār neviens nebija vainīgs. Taču norvēģis nosvilpa, jo tas viņam ir raksturīgi. Tas ir viņa tiesāšanas stils."
Rubenis gan uzskata, ka Latvijas izlasei šajā brīdī bija jāiztur psiholoģiskais slogs un jāturpina spēli. "Komanda bija šokēta, taču vēl ilgi bija jāspēlē, bija laiks normāli nospēlēt. Pareizi Starkovs preses konferencē sacīja - ja grib sasniegt augstus mērķus, jāprot atgūties arī pēc šādas situācijas. Vienpadsmit metru soda sitienu futbolisti uztvēra kā aizliegtu paņēmienu, piemēram, boksā sitiens zem jostas vietas. Sabruka labā spēle. Redzēju, ka arī Starkovam šāds pavērsiens bija liels trieciens, to viņš nevarēja noslēpt."
Eksperts atzīst, ka pendele nebija vienīgā strīdīgā epizode spēlē: "Piekrītu, ka pirmo vārtu guvumā Geks piespēles brīdī bija aizmugurē, taču par to neviens nerunā. Tas ir otršķirīgi, salīdzinot ar «pendeli». Atpakaļ lidojām caur Frankfurti - pat vācu žurnālisti pēc uzvaras pār Krieviju rakstīja, ka, par laimi, tiesnesis nenosvilpa pārkāpumu soda laukumā pret Bistrovu 88.minūtē. Līdzīgās situācijās biežāk par to klusē."