Pirmais piesteidzos pie vārtsarga atsistās bumbas.Kāpēc izvēlējies Latvijas klubu?Gribējās ko mainīt dzīvē. Lietuvā spēlēju kopš 2001.gada. Ar nelielām atkāpēm — uz brīdi biju Maskavas Spartak un Mahačkalas Dinamo.Kāpēc tieši Vindava?Bija labs piedāvājums. Par Latvijas komandām zināju gana daudz, jo draugi spēlē Liepājas metalurgs un arī citos klubos. Mums ir jauna un interesanta komanda, bet ir vajadzīgs laiks.Kā pietrūka, lai Vindava čempionātu sāktu ar uzvaru?Vispirms pieredzes. Bijām tuvu uzvarai, taču neizturējām līdz galam un zaudējām.Kāds ir pirmais priekšstats par Latvijas čempionātu?Pozitīvs. Labs stadions, labs laukums. Arī abas komandas spēlēja no sirds. Pēc tam noskatījos arī Olimps — Liepājas metalurgs spēli, kas arī izvērtās interesanta. Pēc vienas spēles gan vēl grūti spriest, cik daudz tas atšķiras no Lietuvas. Redzu un dzirdu, ka visās komandās darba valoda ir krievu. Lietuvā tikai leģionāri runā svešvalodās. Man mamma ir krieviete, taču lietuviešu valodā runāju brīvi. Bez tās Lietuvā ne soli nepaspersi. Latvijā ir cita situācija.Kā komanda uzņēma ziņu, ka Ventspilī būs jāspēlē laukumā ar mākslīg segumu?Gribējās visu sezonu spēlēt uz zāles. Pret Jūrmalu ātri vien kājas bija piedzītas, jo trenējamies uz mākslīgā laukuma. Tā būs problēma gan mums, gan pretiniekiem, kas Ventspilī spēlēs ar Vindavu. Segumu maiņa var būt iemesls traumām.
Mižigurskis: Īstajā brīdī biju īstajā vietā un nekļūdījos
Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas čempionātā pirmos vārtus guva lietuvietis. Divreiz tas izdevās FK Ventspils pussargam Deimantam Bičkam, šogad — Vindavas uzbrucējam Valērijam Mižigurskim.Vai pirmos vārtus gūt bija grūti?Izdarīju to, kas jādara uzbrucējam, — īstajā brīdī biju īstajā vietā un nekļūdījos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.