Čīles labā pamatlaikā vienīgos vārtus guvis Aleksis Sančess, bet brazīliešiem vārtus palīdzēja gūt čīlietis Gonsalo Džara, raidot bumbu savos vārtos.
Savukārt 11 metru pēcspēles sitienu sērijā izšķirošos vārtus guva Neimars, kamēr divus Čīles komandas raidījumus atvairīja Sēzars.
Maču aktīvāk iesāka Brazīlijas izlase, kuras futbolisti pirmajās minūtēs izveidoja vairākus bīstamus momentus. Rezultātu mājiniekiem tomēr izdevās atklāt pirmajiem, jo pēc Tjagu Silvas centrējuma 14.minūtē bumbu savos vārtos raidīja Čīles valstsvienības aizsargs Gonsalo Džara.
Pēc vārtu zaudējuma Čīle centās pārņemt mača iniciatīvu, kas vainagojās panākumiem 32.minūtē - brazīliešu vārtsargu Žūliu Sēzaru pēc mājinieku komandas kļūdām aizsardzībā pārspēja Aleksis Sančess.
Pēc šī vārtu guvuma abas valstsvienības turpināja spēlēt visnotaļ atraktīvu futbolu - 39.minūtē pēc neveiksmīgas Neimara individuālās darbības, mēģinot apspēlēt divus pretinieku aizsargus, Freds tika pie bumbas un raidīja to bīstami pāri vārtiem. Savukārt pēc tam uz Brazīlijas izlases vārtiem izrāvās Arturo Vidals, taču viņa sitiens nebija sekmīgs. Vēl pāris minūtes pirms puslaika beigām laba iespēja radās brazīliešu aizsargam Dani Alvešam, bet viņa sitienu lēcienā atvairīja Čīles vārtsargs Klaudio Bravo, kurš nesen kļuva par Alveša komandas biedru Spānijas komandā "Barcelona".
Desmit minūtes pēc otrā puslaika sākuma brazīliešu uzbrucējs Halks raidīja bumbu Čīles izlases vārtos, taču tiesnesis vārtu guvumu neieskaitīja, jo uzskatīja, ka futbolists nospēlējis ar roku. Tiesa, atkārtojumā bija redzams, ka Brazīlijas valstsvienības spēlētājs bumbu uzņēma ar krūtīm. Nelielu brīdi vēlāk lieliska izdevība izvirzīties vadībā radās jau Čīlei - lielisku sitienu uz vārtiem izdarīja Čārlzs Arangiss, taču mājiniekus no vārtu zaudējuma glāba Sēzars.
Pamatlaika atlikušajā daļā nevienai no komandām neizdevās gūt vārtus, lai gan dažas minūtes pirms beigām pēc sāncenšu aizsargu apspēlēšanas bīstamu sitienu izdarīja Halks, bet no droša vārtu zaudējuma glāba Bravo.
Papildlaiks starp abām komandām aizritēja mierīgā gaisotnē, lai gan neilgi pirms pirmā pagarinājuma beigām Halks ar sitienu no distances pārbaudīja vārtsarga Bravo modrību, taču čīlietis bija vietā. Papildlaika turpinājumā arvien vairāk pieauga Brazīlijas spiediens, kamēr Čīle aizsargājās ap savu soda laukumu.
Tomēr, par spīti nogurumam, Čīlei pašā papildlaika izskaņā bija lieliska iespēja izraut uzvaru, taču un maiņu nākušā Maurisio Piniljas spēcīgais sitiens ārpus soda laukuma atsitās pret vārtu pārliktni. Mirkli vēlāk - jau kompensācijas laikā - vārtus varēja gūt Brazīlija, bet Ramireša sitiens lidoja Čīles vārtiem garām, līdz ar to abu valstsvienību duelis turpinājās pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.
Pirmā pēcspēles sitienu devās izpildīt Brazīlija, un Luišs pārspēja pretinieku vārtsargu Bravo. Savukārt pēc tam Piniljas sitienu atvairīja brazīliešu vārtsargs Sēzars. Otro sitienu sēriju sāka Viljans, kurš sita garām vārtiem, bet Aleksa Sančesa sitienu atkal atvairīja Sēzars.
Trešo sitienu sēriju ar precīzu raidījumu uzsāka Marselu, izvirzot Brazīliju vadībā ar 2:0, bet ar precīzu raidījumu vārtu devītniekā beidzot atbildēja Čīles spēlētājs Čārlzs Arangiss. Pēc tam Halka sitienu atvairīja Bravo, savukārt Marselo Diasa mēģinājums bija precīzs - 2:2.
Izšķirošā sērija sākās ar trāpīgu Neimara sitienu, bet Džaras sitiens trāpīja vārtu stabam, kas ļāva brazīliešiem iekļūt ceturtdaļfinālā.
Apakšgrupu turnīrā Brazīlija trīs mačos tika pie septiņiem punktiem, kas to A grupas kopvērtējumā, pateicoties labākai vārtu attiecībai, ierindoja pirmajā vietā, apsteidzot Meksiku. Tikmēr Čīle ar divām uzvarām un sešiem punktiem finišēja otrajā vietā aiz Nīderlandes B apakšgrupā.
Brazīlija ir piedalījusies visos Pasaules kausa finālturnīros, uzvarējusi 1958., 1962., 1970., 1994. un 2002.gadā. Savukārt Čīle iepriekšējās divās dalības reizēs 1998. un 2010.gadā sasniedza astotdaļfinālu, bet visu laiku labākais komandas rezultāts ir 1962.gadā savā zemē izcīnītā trešā vieta.
Vēlāk savu astotdaļfināla dueli Riodežaneiro aizvadīs Kolumbija un Urugvaja.
Sacensības 12 Brazīlijas pilsētās un stadionos ilgs līdz 13.jūlijam.
Pasaules kausa izcīņas futbolā astotdaļfinālam kvalificējās sešas Eiropas un piecas Dienvidamerikas komandas, bet grupu turnīru nepārvarēja neviena Āzijas vienība.
Valstsvienības bija sadalītas astoņās apakšgrupās, pa četrām izlasēm katrā. Visas turnīra dalībnieces aizvadīja trīs grupas spēles. Tālāk katras grupas divas labākās komandas turpina cīņu izslēgšanas fāzē, kur sākotnēji nonāks 16 valstis, sadaloties astoņos pāros. Turpinājumā katrā izslēgšanās kārtā izlašu skaits saruks uz pusi, līdz finālā iekļūs divas spēcīgākās turnīra dalībnieces.
Brazīlijai ticis gods finālturnīru rīkot otro reizi. Iepriekš 1950.gada turnīrā mājinieki aizspēlējās līdz pat finālam, kurā negaidīti atzina Urugvajas valstsvienības pārākumu. Pasaules kauss pirmo reizi kopš 1978.gada un sesto reizi kopumā tiek rīkots Dienvidamerikā.
Pasaules kausa izcīņa Brazīlijā pārliecinoši kļuvusi par dārgāko vēsturē, kas radījis dažādu sajūtu kontrastu valsts iedzīvotājos. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Brazīlijas varasiestādes kopā turnīram iztērējušas aptuveni 14 līdz 16 miljardus ASV dolāru (desmit līdz 11 miljardus eiro), kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā izmaksas 2010.gada Pasaules kausā Dienvidāfrikas Republikā.
Brazīlijā pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīru vēsturē tiek izmantota vārtu līnijas tehnoloģija, kas strīdīgās situācijās precīzi ļauj noteikt, vai bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.
Pirmo reizi kopš 1950.gada finālturnīrā debitējusi tikai viena izlase - Bosnija un Hercegovina.
Visvairāk reižu Pasaules kausa vēsturē triumfējusi Brazīlijas izlase, kas spējusi kausu pacelt piecas reizes, četras reizes uzvarējusi Itālija, bet trīs - Vācija. Tikmēr Argentīnai un Urugvajai tas izdevies divos gadījumos, bet pa reizei prestižajās sacensībās uzvarējusi arī Anglija, Francija un Spānija, kas ir pašreizējā kausa īpašniece. Tāpat Brazīlija ir vienīgā valstsvienība, kas piedalījusies pilnīgi visos 20 finālturnīros, 18 reizes laukumā devušās Itālijas un Vācijas izlases, bet Argentīna - 16.
Pirms četriem gadiem DĀR čempionu titulu izcīnīja Spānija, kas finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarēja Nīderlandi. Savukārt trešo vietu otrajā turnīrā pēc kārtas izcīnīja Vācija.
Brazīlijas izlases sastāvs: Žūliu Sēzars, Marselo, Davids Luišs, Tjagu Silva, Dani Alvešs, Luišs Gustavo, Fernandinju (Ramirešs, 72.min.), Neimars, Oskars (Viljans, 106.min.), Halks, Freds (Žo, 64.min.).
Čīles izlases sastāvs: Klaudio Bravo, Gonsalo Džara, Gerijs Medels (Hosē Rohass, 108.min), Fransisko Silva, Euženio Mena, Marselo Diass, Čārlzs Arangiss, Maurisio Isla, Arturo Vidals (Maurisio Pinilja, 87.min.), Eduardo Varhass (Felipe Gutjerress, 57.min.), Aleksis Sančess.