Uz iepriekšējo Latvijas izlases sasaukumu septembrī Ontužāns netika, jo kluba vadība uzskatīja, ka viņš vēl nav gatavs spēlēt pēc atlabšanas no traumas: "Laika ziņā bija ierobežojumi. Tikai četras piecas dienas biju atgriezies komandas koptreniņos. Es kā spēlētājs ļoti gribēju atsākt spēlēt un biju gatavs braukt. Izlases treneris [Slaviša Stojanovičs] man piezvanīja, un es solīju atlidot. Varbūt nedaudz par agru to teicu, bet vienmēr gribas spēlēt. Klubs nebija priecīgs par to un man paskaidroja: “Atvaino, bet nevaram tevi palaist uz izlasi. Tev vēl ir par agru spēlēt. Negribam ar tevi riskēt, turklāt tādā formā nebūsi nekāds palīgs izlasei.” Klubs ieteica nedoties uz izlasi septembrī, uzskatot, ka tas būs tikai lieks risks."
Trauma bija nepatīkama: "Jā, patīkamā tur bija maz. Godīgi sakot, man pat nedaudz paveicās, ja tā var teikt. Ja es būtu sagriezis kāju vēl vairāk, nāktos operēt. No tā vienmēr gribas izvairīties. Kluba ārsts teica, ka mēģināsim sadziedēt kāju bez operācijas. Domāju, tas bija pareizs lēmums. Mēnesi staigāju ar kruķiem, pēc tam – rehabilitācijas process un nemitīga uzmanīšanās. Gandrīz divus mēnešus trenējos tikai individuāli. Pirms četrām nedēļām atgriezos komandas treniņos, un pakāpeniski atgūstu iekavēto."
Šobrīd futbolists trenējas ar dublieru komandu: "Pagaidām tikai trenējos. Tikko bija spēle, kurā biju gatavs piedalīties, bet esmu te. Treneris solīja, ka pēc izlašu mačiem atgriezīšos sastāvā. Fizisko kondīciju esmu atguvis. Kad uzņemšu arī sportisko formu, domāju, atgriezīšos pamatkomandas treniņos. Tur parasti trenējas 24-25 un pāris uzaicināti jaunieši. Es gan vairs neskaitos jaunietis, bet spēlētājs ar profesionālo līgumu. Viņi cenšas dot man iespēju trenēties pie pirmās komandas. Esmu pateicīgs par katru šādu iespēju, jo tur ir augstākā līmeņa treniņprocess, milzīga kvalitāte – katrā treniņā daudz jauna var iemācīties."
Futbolists ir atguvies no traumas sekām: "Man ir patiešām lieliska pašsajūta. Pirmkārt, nekas nesāp. Otrkārt, esmu uzņēmis fizisko formu. Esmu pārliecināts, ka varēšu palīdzēt komandai. Skatījos izlases septembra spēles. Neveiksmīgi mači, protams. Ļoti pārdzīvoju par komandu. Polijai ir ļoti laba komanda, individuāli spēcīgi izpildītāji. Domāju, mums jāspēlē agresīvi, bez respekta pret pretiniekiem."
Vangažos augušais pussargs šovasar Bayern pārbaudes spēlē ASV tika laukumā pret Londonas Arsenal: "Tas bija diezgan ilgs process, jo sezonas sākumā visi pulcējās kopā uz pirmās komandas treniņiem, gatavojās tūrei. Trenējos ar tādiem augstas klases spēlētājiem kā Levandovskis, Seržu Njabrī un citi. Piedalījos treniņprocesā, un pēc tam komandas galvenais treneris [Niko Kovāčs] man teica, ka esmu atstājis uz viņu labu iespaidu un ka es došos ar komandu uz Ameriku. Biju ļoti priecīgs, jo man tā bija milzīga iespēja. Jebkuram jauniešu spēlētājam tā būtu."
"Pretī bija tādi spēlētāji kā Pjērs-Emeriks Obamejangs. Es pret tādiem tikai video spēlēs biju spēlējis," par iespaidiem grandu mačā stāsta Ontužāns. "Man tā bija lieliska spēle tādā ziņā, ka tribīnēs bija desmiti tūkstoši skatītāju, mediju uzmanība – tas viss man bija neierasti. Pati spēle arī neslikti padevās. Tiku pie iespējas un neslikti to izmantoju. Normāli nospēlēju, taču pirmā puslaika beigās guvu traumu. Ja tās nebūtu, varbūt vēl kaut ko vairāk izdarītu."
Ontužānam padevās arī labs sitiens pa vācu vārtsarga Bernta Leno sargātajiem "lielgabalnieku" vārtiem: "Saņēmu bumbu no labās puses, pamanīju spraugu, kur var iesist. Uzņēmu bumbu ar kreiso kāju, tad bija jāizvēlas – atmest bumbu atpakaļ [Korentēnam] Toliso vai sist pašam. Izvēlējos pēdējo, taču Leno izvilka bumbu. Pats nespēju noticēt tam, ko redzēju. Nu, malacis!"
Pēc spēles Kovāčs uzteica latvieša sniegumu: "Viņš teica, ka viņam paticis mans sniegums, sevišķi tas, ka spēlēju bez pietātes pret visiem tiem augstā līmeņa spēlētājiem. Teica, ka apliecināju savu gatavību iekļauties pieaugušo futbolā. Novēlēja man pēc iespējas ātrāk atveseļoties. Un solīja, ka sekos līdzi manām gaitām."
Šobrīd futbolists Bayern klubā vairāk tiek iemēģināts flangos: "Pārsvarā spēlēju malās. Pēdējā gadā U-19 komandā dažkārt spēlēju arī kā desmitais numurs vidū. Pašreizējais Bayern treneris mani vairāk redz kā flanga spēlētāju. Kur es pats labāk jūtos? Man ir ātrums, bet es labāk jūtos apspēlēšanā viens pret vienu. Ar tehniku, ar driblu mēģinu apspēlēt pretinieku, izveidot bīstamas situācijas, spēlēt radoši – tās ir lietas, kas mani veido par tādu spēlētāju, kāds esmu."
Pagaidām Daniels Ontužāns laukumā Latvijas pieaugušo izlases rindās aizvadījis vienu spēli šā gada jūnijā, kad laukumā devās uz maiņu ar 0:5 zaudētajā mačā pret Slovēniju.