Bija un ir! Vienkārši atvēziens sanāca, kā saka, par rubli, bet sitiens - par kapeiku. Un arī tas vēl būtu par daudz solīts, ja no 32 sitieniem vārtu rāmī lido tikai pieci. Bet nu par visu pēc kārtas.
Kad savā starpā tiekas divas spēkos līdzīgas komandas, tad vienmēr ir interesanti pavērot, kurš aktīvāk centīsies kontrolēt bumbu un notikumus laukumā. Kamēr vairums līdzjutēju FIFA ranga 10. vietas īpašnieci Dāniju B grupa neņēma par pilnu, Nīderlandes izlase jau ar mača pirmajām sekundēm izrādīja varbūt pat pārlieki lielu respektu dāņiem.
Nīderlandes izlases spēlētāju vidējās pozīcijas Dānijas izlases spēlētāju vidējās pozīcijas
Spēlētāju vidējās pozīcijas izvietojumā redzam, ka Nīderladnes balsta pussargi Naidžels de Jongs ( nr. 8) un Marks van Bommels (nr. 6) darbojās atrauti no uzbrūkošā kvarteta. Tāpat arī malējie aizsargi Gregorī van der Vīls (nr. 2) un visu laiku jaunākais Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieks Jetro Vilemss (nr. 15) neaizrāvās ar pieslēgšanos uzbrukumiem. Patiesībā kaut kāda aktivitāte un uzņemšanās pieslēgties uzbrukumiem van Bommelam parādījās tikai otrajā puslaikā jau pie rezultāta 0:1, bet pārējiem minētajiem futbolistiem tikai mača pēdējā pusstundā.
Ātri uzmetot aci Dānijas izlases spēlētāju vidējam izvietojumam varētu rasties iespaids, ka viņi aktīvāk gājuši uzbrukumā, taču tā vis gluži nav. Lai arī abi Dānijas izlases malējie aizsargi Larss Jakobsens (nr. 6) un Simons Poulsens (nr. 5) spēlēja salīdzinoši "augstu", nedrīkst nepamanīt arī to, ka Dānijas uzbrucējs Niklass Bendtners (nr. 11) un 20 gadus vecais brīnumbērns Kristians Eriksens (nr. 6, attēlā nav redzams, jo viņa vidējā pozīcija ir gandrīz identiska Bendtnera ieņemtajai) lielāko spēles daļu atradās tuvāk laukuma centram nekā pretinieku soda laukumam.
Un šī Dānijas izlases iniciētā laukuma vidusdaļas pārblīvēšana ar sešiem spēlētājiem pret Nīderlandes divarpus (de Jongs, van Bommels un vienmēr klāt nāca vēl kāds trešais) ir atslēgas punkts mačā. Pirmkārt, tas liedza Nīdelrnades futbolistiem veidot skaitlisko vairākumu dāņu laukuma pusē. Otrkārt, kavēja un būtiski apgrūtināja Nīderlandes ātru pāreju uzbrukumā. Treškārt, mazināja spēles tempu, kas bija parocīgāk dāņiem.
Taču spēlēšana "augstu" dāņiem bija arī riskanta, jo tādējādi savā laukuma pusē parādījās vairāk brīvo zonu, ko Nīderlandes uzbrūkošais kvartets Arjens Robens (nr. 11), Veslijs Sneiders (nr. 10) un Ibrahims Afelajs (nr. 20) izmantoja vairāk nekā sekmīgi. It sevišķi jau savā kreisajā flangā.
Izmantojot to, ka uzbrūkošajā blokā ir divi labkāji (Afelajs un Sneiders) un viens kreilis (Robens), Nīderlandes galvenais treneris Bērts van Mārvijks nolēma raustīt dāņus viņu labajā flangā. Diez vai šo lēmumu ietekmēja faktors, ka tajā dāņiem spēlē Simons Kjērs, nevis kapteinis Daniels Aggers, taču arī šādu apsvērumu nevar pavisam izslēgt. Tā vai citādi, holandieši 42% savu uzbrukumu veidoja pa savu kreiso flangu, kur dīvainā kārtā uzbrūkošais centra pussargs Sneiders bija tuvāk malai, bet nominālais malējais pussargs Afelajs ar sev ērtāko labo kāju devās centrup soda laukuma virzienā. To, ka šāda pieeja no Nīdelrandes trenera puses bija 100% pareiza, apliecina zemāk redzamais attēls, kurā redzams, kur dāņi pārtvēra holandiešu piespēles. Ņemot vērā, ka 42 % uzbrukumu holandieši veidoja dāņu labajā flangā, 27% centrā un 31% - dāņu kreisajā flangā, jābrīnās par to, ka ne reizes dāņi nepārtvēra holandiešu piespēli visvairāk ekspluatētajā zonā.
Vislielāko ieguldījumu Nīderlandes uzbrukumos deva Veslijs Sneiders. Sen neesmu redzējis Milānas Inter spēlētāju tik izteikti dominējam laukumā. Viņš viens pats pretinieku soda laukumā atdeva septiņas (!) precīzas piespēles un pelnīti pēc mača izpelnījās arī sava trenera uzslavas.
Taču ne jau nepietiekami lielais Nīderlandes spēlētāju radošums maksāja viņiem trīs zaudētus punktus. Viens pats van Persijs pa dāņu vārtiem izdarīja astoņus sitienus, bet tikai divi no tiem lidoja vārtu rāmī. Trīs sitienus pa vārtiem holandieši izdarīja no vārtsarga laukuma un 16 - no soda laukuma. Uzvaras gūšanai laikam pārīti sitienu vēl vajadzēta izdarīt no vārtu līnijas. Varbūt tad vienus vārtus "iebakstītu".
Van Mārvijks pēc mača teica, ka reizēm nepieciešams atkāpties solīti atpakaļ, lai vēlāk spertu divus uz priekšu, bet neesot iespējams pateikt komandai, kas atrodas iedzinējos, lai tā "nosēžas zemāk". Tā ir pirmā reize, kad kāds respektējams treneris publiski un skaļi norāda uz aizvadītās klubu sezonas svarīgāko atziņu, pie kuras vajadzētu nonākt ikvienam, kas mēdz pārspīlēt uzbrūkošā futbola estētiku un nepieciešamību. Taču vienīgos vārtus holandieši zaudēja brīdī, kad balsta pussargi spēlēja uzmanīgi...
Potenciālā zvaigzne Eriksens - dāņu sliktākais spēlētājs
Es, tāpat kā vairums futbola līdzjutēju, vairāk gaidīju no pirms Euro 2012 izdaudzinātā dāņu supertalanta Kristiana Eriksena. Spēlētājs, par kuru daudzi runāja kā par vienu no dāņu "vilcējiem" (treneris Mortens Olsens gan to noliedza), pēc whoscored.com statistikas analizētāja-kalkulatora spēlē ar Nīderlandi saņēma atzīmi 6,1. Tā bija zemākā starp visiem Dānijas izlases spēlētājiem un pat zaudētāju holandiešu rindās nevienam atzīme nebija tik zema.
Vai tāpēc viņš ir slikts? Vai tas liecina par viņa pieredzes trūkumu vai nespēju uzņemties līdera lomu? Visticamāk, ne viens ne otrs. Pussargs, kam laukumā atvēlēta vieta "zem uzbrucēja" lielāko daļu piespēļu saņēma kādā no flangiem. Tas ir saistīts ar diviem apstākļiem. Pirmkārt, tāpēc, ka Nīderlandes balsta pussargi de Jongs un van Bommels lielāko spēles nogriezni bija piesardzīgi un neļāva dāņiem izvērsties laukuma centrā.
Lai iegūtu kaut nedaudz brīvas telpas bumbas apstrādei un situācijas novērtēšanai, Eriksens kā dispečers darbojās visur, kur dāņiem bija bumba. Tas ir, visbiežāk flangos. Viņš neveica garus un efektīgus dribla reidus pa laukuma centru, viņš ar diagonālām piespēlēm "neuzšķērda" Nīderlandes aizsardzību, bet ar īsām piespēlēm flangos palīdzēja dāņiem pieturēt bumbu un sagaidīt partnerus. Eriksens komandas labā šoreiz ziedoja iespēju nodemonstrēt savu individuālo meistarību. Viņš varbūt šoreiz nebija pleimeikers, bet drīzāk pleiteikers jeb cilvēks, caur kuru bumba sagaida partnerus.
Uzbrūkošā centra pussarga nozīme
Jaunajam Kristianam Eriksenam un dāņiem neizteiksmīgu uzbrūkošā centra pussarga sniegumu var piedot. Turpretim Žoau Moutinju un Portugālei - nē. Sevišķi jau tāpēc, ka dāņi uzvarēja favorītus Nīderlandi, bet portugāļi zaudēja Vācijai.
No uzbrūkošā centrā pussarga, kas spēlē uzreiz zem uzbrucēja, gaida labas caurmestās piespēles soda laukumā un bumbas pāradresēšanu no vidējās līnijas uzbrūkošajā līnijā. Ar individuālu driblu, labi spēlējot ar korpusu vai ar citu spēlētāju saspēli "sieniņā" - tas ir vienalga. Galvenais, ka tas tiek darīts. Ko vēl no uzbrūkošā centra pussarga var gaidīt? Droši vien arī sitienus. No distances vai no soda laukuma - arī vienalga, galvenais lai iet vārtu rāmī un ir spēcīgs. Tad ir divi varianti - vai nu vārtsargs atsit bumbu, un pie tās var piesteigties kāds no uzbrucējiem, vai arī tiek nopelnīts stūra sitiens. Un tagad paskatīsimies uz Žoao Moutinju darbību grafisko attēlojumu spēlē pret Vāciju!
Ar zaļo rombu atzīmētas pārtvertās piespēles, ar balto trijstūri - vietas, kur pārkāpti noteikumi pret Moutinju, ar melno trijstūri - paša pārkāpumi, ar violeto krāsu - zaudētās gaisa divcīņas, ar sarkano punktu - sitiens garām vārtiem. Ar zilajām bultiņām atzīmētas precīzās piespēles, bet ar sarkanajām - neprecīzās. Pastāstīšu arī, kādu apzīmējumu šeit nav: rezultatīvu piespēļu, sitienu vārtu rāmī, vārtu guvumu, bloķētu sitienu, veiksmīgu un neveiksmīgu mēģinājumu apspēlēt pretspēlētāju, uzvarētu gaisa divcīņu, sekmīgu un nesekmīgu izklupienu.
Pirmkārt, redzam, ka pretinieku laukuma pusē produktīvu darbību ir gaužām maz. Ja uzbrūkošais centra pussargs 90 spēlētās minūtēs pretinieka laukuma pusē atdod tikai astoņas precīzas piespēles uz priekšu, tad jājautā - kas tas par pussargu un kas viņā uzbrūkošs? Turklāt aicinu paturēt prātā, ka viņš ir centra pussargs, nevis malējais. Respektīvi, viņa pozīcija laukumā liek gandrīz nemitīgi atrasties notikumu epicentrā... Varat vēlreiz paskatīties uz Veslija Snaidera iespēto spēlē ar Dāniju.
Kāds varbūt vēlēsies iebilst, ka Moutinju nav ne tuvu tas spēlētājs, no kura Portugāles izlasē gaida vislielāko ieguldījumu uzbrukumu veidošanā. Jā, portugāļiem ir lieliski izpildītāji flangā, bet flangi futbolā ir zonas, no kurienes vārtsargu nepārspēt bez viņa paša palīdzības. Meklējiet, cik gribat, bet neatradīsit sekmīgi spēlējošu komandu, kurai centrālā zona ir tik vāja kā Portugālei. Ja viņiem būtu viens snaiperis, izteikta vārtu mašīna, tad varētu viņu visu laiku apgādāt no flangiem un regulāri izcīnīt kāroto rezultātu, bet nelaime jau tāda, ka viņiem tāda nav. Ja nav, tad vēl jau ir citi centra zonas spēlētāji, bet arī tie portugāļiem, kā nupat pārliecinājāmies, nerāda to, ko no viņiem gaida. Līdz ar to pašreizējais Portugāles izlases modelis var "ņemt uz klasi" vājākas komandas, bet nevar uzveikt savas svara kategorijas vienības. Atskaitot, protams, tās reizes, kad Moutinju vai Poštiga, vai kāds cits centra zonā beidzot izdara vismaz daļu no tā, kas viņam jādara.
Vēl viens apliecinājums tam, ka portugāļu centra zonas spēlētāji netika galā ar saviem pienākumiem, ir redzams Vācijas un Portugāles izpildīto centrējumu salīdzinājumā. Proti, portugāļi savus centrējumus centās koncentrēt uz vārtsarga laukuma līniju, bet Vācija savus centrējumus dažādoja: piespēles pa gaisu tika dalītas gan vārtsarga laukumā, gan uz 11 metru atzīmes. Kam jābūt uz 11 metru atzīmes? Pareizi, uzbrūkošajam centra pussargam, jo uzbrucējs jau ir vienā līnijā ar centrējuma izdarītāju vai ar pēdējo aizsargu.
