Proti, runa ir par Polijas labo flangu un Krievijas kreiso flangu. Poļu triecienspēku veidoja divi Vācijas čempiona Dortmundes Borussia futbolisti: aizsargs Lukašs Piščeks un pussargs Jakubs Blaščikovskis. Krieviem savukārt divi lielākie pagājušā EČ atklājumi Andrejs Aršavins un Jurijs Žirkovs darbojās savas valstsvienības kreisajā flangā. Mazliet neierasti bija redzēt Žirkovu malējā aizsarga pozīcijā, taču, viņam spēlējot pussargu līnijā, bija acīmredzami, ka viņš starp tā ampluā spēlētājiem izceļas ar īpaši labām iemaņām aizsardzībā.
Polijas izlases spēlētāju vidējās pozīcijas Grieķijas izlases spēlētāju vidējās pozīcijas
Augstāk
redzamajos attēlos redzams, ka krievs Aršavins (nr. 10) darbojās tuvāk laukuma
centram nekā polis Blaščikovskis (nr. 16) un ka Krievijas kreisās malas
aizsarga Jurija Žirkova (nr. 5) darbības zona nepārklājās ar Aršavina zonu, kā
tas ir poļiem, kur Piščeks (nr. 20) bija kā pieaudzis Blaščikovskim.
Poļi mēģināja izveidot skaitlisko vairākumu savā labajā flangā, lai varētu tur kontrolēt bumbu un veikt regulārus centrējumus soda laukumā smailes uzbrucējam Robertam Levandovskim (nr. 10) vai kāda no „otrā viļņa” spēlētājiem. Tas arī laiku pa laikam izdevās, neskatoties uz Grieķijas trenera Fernandu Santuša lēmumu starp Piščeku un Blaščikovski likt spēlēt savam raženākajam uzbrucējam Georgim Samaram (nr. 7). Blaščikovskis un Piščeks katrs veica pa četriem centrējumiem, no kuriem summā tikai divi sasniedza adresātu un vienu Levandovskis pārvērta vārtu guvumā.
Taču par spīti veiksmīgajām epizodēm jāatzīst, ka kopumā šī pieeja nesasniedza visu iespējamo efektivitātes potenciālu. Pirmkārt, tāpēc, ka Polijas kreisās malas pussarga Meceja Ribusa (nr. 8) vidējā pozīcijā bija tuvāk laukuma centram nekā labās malas aizsargam (!) Piščekam. Ribusa nepietiekamā uzbrukumu atbalstīšana vairakkārt beidzās ar to, ka no labās malas dotie centrējumi uz tālo vārtu stabu bija vienkāršs laupījums grieķu aizsargiem, kas savāca bumbu bez pretspēles un cīņas par to. Ja Ribuss spēlēja tik „zemu”, tad varēja uz tālo stabu sūtīt kreili Obraņjaku, bet uz tuvo – Levandovski, taču tas nez kāpēc netika darīts.
Piespēļu grafiskajā attēlā redzam milzīgo atšķirību starp Jakuba Blaščikovska vienveidību un Andreja Aršavina daudzpusību. Blaščikovska precīzās piespēles ir tikai vai nu uz malu vai pa vertikāli uz priekšu. Visi viņa mēģinājumi atdot sekmīgu diagonālu piespēli tuvāk centram vai soda laukumā tika neitralizēti. Tātad Blaščikovskis ar savām piespēlēm Polijas uzbrukumu nesaasināja (centrējums, kas bija rezultatīva piespēle, ir cits stāsts). Turpretim attēlā pa labi redzam, cik stipri produktīvāks un daudzveidīgāks savās darbībās bija Andrejs Aršavins: daudz vairāk diagonālu piespēļu, piecas precīzas piespēles pretinieka soda laukumā! Turklāt pievērsiet uzmanību, ka labkāja Aršavina piespēles kreisajā flangā vairumā gadījumos ir uz centru, bet no labā flanga – uz malu. Savukārt Blaščikovskis no sava labā flanga vispār neatdeva nevienu piespēli uz centru, tikai tālāk uz malu.
1. Krievijas uzvaras pār Čehiju galvenais kaldinātājs gan, visticamāk, bija centra pussargs Romāns Širokovs, kurš atdeva visvairāk piespēļu, spēles laikā noskrēja visgarāko distanci (vairāk par 12 kilometriem), bija pirmais bumbas atņemšanā utt. Bet galvenais uzbrukumu saasinātājs bija Aršavins, kuram pārliecinoši labākais rādītājs statistikas ailē „atslēgas piespēles” – septiņas.
2. Ironiskā kārtā Polijas izlases lielākais trūkums, iespējams, ir labā flanga spēks. Zonalmarking.net pavasarī pētīja Anglijas premjerlīgas komandu uzbrukumus un nonāca pie viennozīmīga secinājuma – lejasgala komandas uzbrukumiem izteikti izmanto vienu vai otru flangu vai centru, bet augšgala komandas uzbrukumu veidošanā vienlīdz aktīvi izmanto visas laukuma zonas. Polijas izlases galvenā trenera uzdevums numur viens pirms nākamās spēles ir atrast veidu, kā iedarbināt vismaz otru flangu, ja ne visas zonas. Iespējams, Ribusa vieta pamatsastāvā jāatdod izteiktam kreilim Ludovikam Obraņjakam. Ja ar šo uzdevumu Smuda netiks galā, tad diez vai poļi varēs pretendēt kaut vai uz Euro 2012 vidusmēra komandas statusu.
3. Poļi ārkārtīgi neproduktīvi izmanto flanga spēlētāju darbības zonas. Kreisajā malā Bēnišs spēlē pārāk tuvu Ribusam, bet labajā malā Piščeks spēlē gandrīz tāpat kā Blaščikovskis. Var saprast Smudu, kurš laukumā sūta labākos, bet likt diviem spēlētājiem darīt vienu un to pašu un aptuveni tajā pašā zonā – ir izšķērdība. Rezultātā abu pāru spēlētāji vienkārši nedara pietiekami daudz.
4. Krievija un Polija abus vārtus zaudēja pēc kļūdaini veidotas mākslīgās aizmugures. Krievi vārtus zaudēja pēc Aleksandra Aņukova aizkavēšanās iziet uz priekšu. Kad Aņukovs saprata, ka atrodas metrus četrus dziļāk nekā visa pārējā aizsardzības līnija, viņš pieļāva vēl vienu kļūdu – nolēma skriet uz priekšu.