Poļakovs analizē: Ventspils - Skonto pirmsspēles apskats

Sestdien Latvijas futbola virslīgā čempions Ventspils savā laukumā uzņems vicelīderi Skonto. Ceturtajā un pēdējā čempionāta riņķī katra kārta ir svarīga. Ņemot vērā, cik blīvi turnīra tabulas augšdaļā atrodas visi četri titula pretendenti, to klubu savstarpējo maču nozīme cīņā par zeltu nav pārvērtējama. Lai arī šogad trijās savstarpējās spēlēs sekmīgāka bijusi Skonto (divas uzvaras, viens neizšķirts), šoreiz daudzi apstākļi liecina par labu "dzeltenzilajiem". Par tiem tad arī pirmsspēles apskatā.

Ja vērtē komandu pašreizējo spēku samēru, tad visiespaidīgāk izskatās tieši Ventspils. Pēc pagalam nesekmīgā sezonas sākuma klubā notika vairākas pārmaiņas. Būtiskākās - treneru un spēlētāju sastāvā. Vasarā kluba sporta direktors Andrejs Butriks pavēstīja, ka tiek būvēta komanda nākamajai sezonai. Tobrīd ventspilnieku spēle lika domāt, ka Butrika aplēses, par cik procentiem nākamās sezonas sastāvs jau nokomplektēts, nav precīzas, taču līdz ar Jurija Žigajeva atgriešanos laukumā viss mainījies kājām gaisā. Ilūkstietis gan joprojām nav optimālajā kondīcijā (ne fiziski, ne mentāli), taču viņa meistarība ir tik liela, ka pat tagad virslīgas līmenī viņa figūra nav ne viena, ne divu bandinieku vērtē.

Par Ventspils pašreizējo spēku liecina daudz faktoru. Lūk, daži no tiem. Pēdējā kārtā trešdien "dzeltenzilie" viesos ar 3:0 sagrāva Jūrmalas Spartaku. Lai kāds nevēlētos teikt, ka nekā pārsteidzoša šajā apstāklī nav, uzreiz piebildīšu, ka virslīgas debitants Spartaks šosezon tikai divas reizes tika sakauts ar vairāk nekā vienu vārtu pārsvaru. Abas - pret Ventspili. Ja 3. riņķa spēlē Ventspils uzvara mājās ar 2:0 lielā mērā bija iespējama pateicoties lielajām izmaiņām Spartaka rindās, tad par trešdienas maču tā nevar teikt. Tāpat der uzsvērt, ka nav viegli Spartaku noturēt "uz nulles". Jūrmalnieki bijuši rezultatīvi visās pēdējās sešās spēlēs, tajās kopumā gūstot 17 (!) vārtu. Turpretim Ventspils nav zaudējuši vārtus nevienā no pēdējām sešām (!) spēlēm. Pretiniekos viņiem bija arī Daugavpils Daugava, minētais Spartaks, rezultatīvākās pastarītes Daugava Rīga  un Metta/LU...

Kā Ventspils jau praktiski norakstāmu sezonu dabūja atpakaļ sev vēlamajās sliedēs un pašreiz šķiet viens no labākajiem pretendentiem uz zeltu?

1. Žigajeva atgriešanās ļāva Jurģim Pučinskim likt punktu neveiksmīgajam un, visticamāk, arī nevajadzīgajam eksperimentam izmantot Vladislavu Kozlovu flangos vai zem uzbrucēja. Tas savukārt nozīmēja to, ka Kozlovam parādījās iespēja atkal spēlēt uzbrukuma smailē, ko viņš jau tagad veiksmīgi izmanto.

2. Pēdējo gadu virslīgas labākā centra aizsargu pāra atjaunošana Vitālijs Smirnovs - Kaspars Dubra. 2010. gada čempioni Skonto sastāvā ir ideāli partneri viens otram. Bez Dubras sev pāriniekos Smirnovs spēlēja nestabili un pieļāva daudz individuālu kļūdu gan pērn Skonto sastāvā, gan šosezon Ventspilī. Taču atjaunotais centra aizsargu pāris Dubra - Smirnovs šosezon aizvadīja septiņas spēles un ļāva bumbai ielidot Ventspils vārtos tikai vienu reizi - pāra atjaunošanas pirmajā mačā 30. jūlijā Skonto stadionā pret savu bijušo klubu... Par to, kāpēc šie abi centra aizsargi veido ideālu partnerību un kāpēc Smirnovs nespēlē tikpat labi ar citiem aizsargiem, varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu, bet to citreiz. Protams, sava loma te ir arī vārtsargam Maksimam Uvarenko, malējiem aizsargiem un balsta pussargiem, bet galvenā atbildība par savu vārtu drošību gulst uz Smirnova un Dubras pleciem.

3. Igors Tarasovs. Raženais centra pussargs Azerbaidžānā nopelnījis ne tikai labu naudiņu, ko viņam nesamaksāja Skonto, bet arī "pielicis" piespēļu kultūrā, tehnikā un domāšanā, kļūstot par vēl labāku virslīgas līmenī. Labs bumbas atņemšanā, bīstams tālsitiens, uzvar lielāko daļu gaisa divcīņu, prot pieturēt bumbu, piesedzot to ar korpusu no pretinieka, var atdot labu piespēli un arī pats var "aizdriblēt" līdz pretinieku soda laukumam... Īsāk sakot, Tarasovs ir lielisks box-to-box jeb starpsodalaukumu centra pussargs virslīgā.

4. Pučinskis tika pie spēlētājiem, ar kādiem var realizēt sev tīkamu futbola stilu. Komandas iepriekšējais treneris Sergejs Podpalijs (lai viņam mierīga sēdēšana tribīnēs!) izteikti imponēja gara auguma futbolistiem. Starp mums - meitenēm - runājot, Ventspils klubā joprojām ir palikuši cilvēki, kuri viena vai otra futbolista dotumus raksturo tikai pēc principa "mazs un vājiņš" vai "labs un garš"... Manuprāt, Podpalija neveiksmes lielākā kļūda bija lielais uzsvars uz lielgabarīta futbolistiem uzbrukumā, ja komandas spēles stils bija balstīts uz bumbas kontroli, piespēlēm pa zemi (Podpalija izmantotajā shēmā nebija malējo pussargu...). Spēlētāju atlase nesakrita ar kluba spēles stilu. Tas ir tāpat kā hokeja komandai, kurā visi uzbrucēji ir Roberta Jekimova miesas uzbūvē, likt spēlēt fore checking jeb spēka hokeju (atvainojiet cita sporta veida iepīšanu, bet daudziem latviešu līdzjutējiem tā varētu būt saprotamāk). Pučinskis atbrīvojies praktiski no visiem garajiem Podpalija favorītiem, atstājot tikai urugvajieti Federiko Martinesu, kuram samazinājies spēles laiks, un piesaistot Igoru Tarasovu, kurš vienatnē aizstāj uzreiz divus garos - Maiklu Tukuru, kurš kā balsta pussargs spēlēja "zemu", un Federiko Martinesu, kura galvenais uzdevums bija uzvarēt gaisa divcīņu Ventspils uzbrucēju tuvumā. Tagad Pučinskim ir vairāk tehnisku, ātru un viens pret vienu apspēlēt protošu futbolistu, kas atbilst komandas un titula pretendenta spēles stilam.

5. Pats Jurijs Žigajevs, kurš, lai arī vēl tālu no optimālās formas, ir prasmīgs pleimeikeris, kas spēlē vienā no mūsdienu futbolā nozīmīgākajām lomām - zem uzbrucēja.

6. Labākais rezervistu soliņš, uz kura pēdējos mačos vienmēr ir vismaz pa diviem futbolistiem, kuru nākšana laukumā reāli pastiprina spēli. Soliņa garumā ar ventspilniekiem sacensties var tikai Daugavpils Daugava. Skonto var konkurēt dažās pozīcijās, bet ne visās.

Prognozējot abu komandu iespējamos sākumsastāvus un izvietojumu, lielāka skaidrība ir par Ventspili. Pučinska vadībā viņi visbiežāk izmanto 4-2-3-1 shēmu. Tā kā tā līdz šim bijusi sekmīga un devusi vēlamo rezultātu, tad nav pamata domāt, ka svarīgajai spēlei Pučisnkis kaut ko kardināli mainīs. Iespējams, ka Turkova vai Abdultaofika vietā flangos spēlēs Josuke Saito. Iespējams arī, ka Turkovs spēlēs smailē. Ja nē, tad manis minētās spēlētāju maiņas tiks veiktas mača gaitā...

Lielākās problēmas sagādā Skonto sastāva izvēle. Savainojuma dēļ kādu laiciņu nav spēlējis Aleksandrs Fertovs. Pēdējā mačā pret Jūrmalu viņš pat nebija komandas pieteikumā, bet, apzinoties, cik svarīga rīdziniekiem būs šī spēle, neizslēdzu, ka Fertovs varētu tikt sadakterēts tieši šim mačam. Iespējams, pat ārzemēs. Ja Fertovs tomēr netiks laicīgi dabūts "uz kājām", centra pussargu duetu, visticamāk, veidos Rugins ar Rodi, bet labās malas aizsarga pozīciju ieņems Adils Ibragimovs. Nav izslēgts, ka tieši tādā mačā pamatsastāvā vai uz maiņu var nākt pieredzējušais Juris Laizāns. Katrā ziņā visnotaļ droši var apgalvot, ka Pahars izvēlēsies spēlēt pēc 4-4-2 vai tās modulācijas 4-4-1-1 shēmas. Tādā gadījumā laukuma vidū ventspilniekiem būs pārsvars trīs pret divi, un tas ir atslēgas punkts pirms konkrētās spēles.

Tādā spēlētāju izvietojumā brīvs (bez pretspēlētāja) būs Jurijs Žigajevs, un no viņa snieguma lielā mērā būs atkarīgs Ventspils uzbrukums. Žiga ir daudzpusīgs futbolists ar labu tālsitienu, virslīgas līmenim vairāk nekā solīdām tehniskām prasmēm, tāpēc var atdot arī labu piespēli vai apspēlēt pretinieku. Ja viņam esot pie bumbas, Skonto ļaus izmantot brīvo laiku un telpu, Germanam Māliņam vakars var kļūt neapskaužams. Pozīcijā zem uzbrucēja Žigajevam praktiski vienmēr būs trīs opcijas, kam piespēlēt uz priekšu, jo Ventspils malējie pussargi ir tendēti kustēties uz centru, nevis palikt ārmalā, kā tas ir Skonto, kad Mingazovs un Siņeļņikovs spēlē savas "darba kājas" flangā. Turpretim Kozlovs, labi spēlē ar korpusu, neļaujot aizsargam pārtvert sev adresētu piespēli.

Otrkārt, un kas nav mazsvarīgi, Žigajevs ir arī drauds piespēles saņemšanai atpakaļ no gala līnijas. Mūsdienu futbola aktualitāte ir cutback jeb diagonāla atspēle atpakaļ. Pēdējās trijās sezonās UEFA Čempionu līgā ar katru gadu aizvien vairāk pieaug šādā veidā gūto vārtu skaits, un tā ir modernā futbola tendence, no kuras visbiežāk cieš komandas, kurām nav izteikta balsta pussarga. Lai labāk izskaidrotu potenciālo draudu, iztēlosimies, ka Žigajevs iespēlē bumbu pa skrējienam Abdultaofikam koridorā starp Maksimenko un Kukanosu. Iztēlosimies, ka pie pašas gala līnijas Abdultaofiks bumbu panāk, bet visa Skonto aizsardzības līnija ir pietuvojusies vārtiem. Kozlovs tādā gadījumā būtu kaut kur pie vārtsarga laukuma līnijas, bet starp 16 un 11 metru attālumu no vārtiem pa labi būtu tikai Žigajevs, kuru šādā epizodē var saukt arī par otrā tempa uzbrucēju. Ja arī kāds no Skonto centra pussargiem segs Žigajevu, brīvs paliks Simons Pauļus vai Igors Tarasovs, kurš, starp citu, tieši tādā veidā trešdien guva vārtus pret Spartaku.

Skonto cerēs uz pretuzbrukumiem un standartsituācijām

Runājot par Skonto iespējamajiem draudiem, visupirms jāmin viņu malējie pussargi. Ņemot vērā, cik augstu spēlē Ventspils malējie aizsargi un cik ļoti kurzemnieki liek uzsvaru uz bumbas atgūšanu pretinieka laukuma pusē, visnotaļ droši var apgalvot, ka rīdziniekiem netrūks pretuzbrukumu iespējas.

Skonto pretuzbrukumi būs divu veidu: caur flangiem vai caur Labuku. Pirmajā gadījumā tiks cerēts uz Mingazova un Siņeļņikova (arī Riosa) ātrumu un individuālu meistarību. Loģiskāk būtu sākumsastāvā sūtīt Riosu, kurš ir gudrāks, daudzveidīgāks pussargs, ar plašāku ieroču arsenālu nekā Siņeļņikovam, bet Alanam par labu runā viņa trumpis standartsituāciju izspēlē, kas ir viens no galvenajiem veidiem, kā Skonto var pārspēt Ventspils vārtsargu. Tāpēc ticamāka šķiet Siņeļņikova došanās pamatsastāvā, bet Rioss iesaistīsies spēlē, nākot uz maiņu.

Otrs Skonto pretuzbrukumu variants ir lietuvieša Tada Labuka laužņa īpašības. Lietuvietis uzbrukumā dodas kā tanks, lieliski cīnās par bumbām "otrajā stāvā", bet uzbrukumu noslēgumā viņam gan abas kājas ir kreisās. Toties "aizķerties" aiz bumbas priekšā un atdot labu piespēli otram uzbrucējam - to leitis var. Labuks ir tipisks mērķuzbrucējs (angliski target man, skaidrojumu skatīt šeit), kura galvenā funkcija ir nomest bumbu pa skrējienam vai sitienam otram uzbrucējam, kā arī pieturēt bumbu, kamēr partneri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Kāpēc tehniskais Marians Pahars tik daudz uzticas netehniskajam Labukam? Tas ir atsevišķs stāsts, kura galvenie varoņi meklējami tūkstošgažu mijas laikā Anglijas premjerlīgas komandā Southampton, kuras uzbrukumā bez Pahara bija arī tāds Džeimss Bītijs... Savainojumu dēļ no rezervistu soliņa Pahars atceras arī Southampton 2004./2005. gada sezonu, kurā Harija Rednapa vadībā uguņoja tāds Pīters Kraučs. Southampton togad gan izkrita no premjerlīgas, bet Kraučs par 7 miljiniem sterliņu mārciņu (tobrīd paliela nauda) tika pārdots uz Liverpool.

Jautājumi var būt par otru uzbrucēju Skonto sastāvā. Pretuzbrukumos it kā lietderīgāks un parocīgāks būtu Kristaps Blanks, kurš ir ātrāks un veiklāks nekā Valērijs Šabala, bet savulaik par jauno Paharu pasludinātais Blanks šosezon neizceļas ar īpaši lielu rezultativitāti. Ko gan nevarētu teikt par Šabalu. Valērijs ar astoņiem gūtiem vārtiem no spēles ir labākais šosezon Skonto rindās un dalītā 4. vietā visā čempionātā. Ņemot vērā, ka 17 gadus vecais uzbrucējs sezonas pirmajos divos riņķos laukumā mēdza doties praktiski tikai uz maiņu, ļoti solīdi rādītāji.

Neatkarīgi no tā, vai Pahars izvēlēsies 4-4-2 vai 4-4-1-1 shēmu, Labuks "sēdīsies" mazliet zemāk, lai saņemtu bumbu. Teorētiski var sanākt, ka Labuks Skonto sastāvā spēlēs tajā pašā pozīcijā zem uzbrucēja, kurā Ventspils rindās spēlēs Žigajevs, taču diezin vai rīdzinieki no tā var gūt kaut vai tikpat lielu labumu kā ventspilnieki. Iemesli ir vismaz divi: a) Labuks nav tik tehnisks un daudzpusīgs kā Žigajevs, b) jau pieminētais Ventspils centra aizsargu pāris Smirnovs - Dubra ir lielisks tieši ar to, ka pretinieku uzbrucēja "nosēšanās" zemāk nav nekas sevišķi grūti neitralizējams. Tādos gadījumos Smirnovs piesūksies "pazudušajam" uzbrucējam kā dēle un neļaus ne apgriezties, ne sagaidīt partnerus. Tikmēr Dubra darbosies tā saucamā cover (piesegošā) aizsarga lomā.

Pretuzbrukumu draudus var radīt arī Aleksandrs Kukanoss vai Vitālijs Maksimenko, kurš, manuprāt, ir tehniski visapdāvinātākais centra aizsargs Latvijas futbola vēsturē. Vismaz pēc neatkarības atgūšanas. Ne bez iemesla šīs sezonas pirmās kārtas mačā Pahars Vitāliju laukumā sūtīja uz maiņu malējā pussarga pozīcijā, izraisot siltus Latvijas U-21 izlases trenera Antona Jores smieklus. Maksimenko var un prot atdot labas tālās un pustālās piespēles. Viņš var ievadīt pēkšņu Skonto pretuzbrukumu ātri un no nekā, pārsteidzot nesagatavotus presingojošos ventspilniekus...

Jebkurā gadījumā Ventspilī gaidāma interesanta spēle gan uz laukuma, gan uz komandu tehniskās zonas, kur sacentīsies otrgadnieks Marians Pahars pret debitantu Jurģi Pučinski. Un neatkarīgi no mača iznākuma mūs vēlāk gaida arī spraiga cīņa par čempionu titulu.