Pirmajās minūtēs uzbruka Itālijas izlase, tomēr tā bija īsa ofensīva un drīz vien pārsvaru pārņēma Spānijas izlase, kas arī izveidoja pirmo patiesi bīstamo momentu, kad desmitajā minūtē Andress Injesta sita no soda laukuma robežas, bet bumbas lidoja nedaudz pāri vārtiem. Savukārt 14.minūtē Spānija arī atklāja rezultātu - Injesta iespēlēja soda laukumā Franseskam Favregasam, kurš no pašas soda laukuma robežas uzcēla bumbu uz galvas Silvam un tas to ieraidīja vārtos.
Pēc zaudētajiem vārtiem Itālijas izlase pārņēma iniciatīvu, bet pārliecinoši darbojās spāņu aizsardzība un vārtsargs Ikers Kasiljass. 25.minūtē spēles pirmo brīdinājumu nopelnīja Herards Pikē, kurš laukuma centrā rupji nopļāva Antonio Kasāno, bet kopumā cīņas gaida izlīdzinājās un bīstamus momentus komandām neizdevās izveidot, tomēr pārsvars piederēja Itālijai.
Spānijas izlase ilgāku laiku ar bumbu pretinieku soda laukumā uzturējās tikai retumis, bet tajos brīžos centās to pieturēt. Tieši tāpēc negaidīta bija Spānijas izlases rezultāta pārsvara dubultošana - ātrā uzbrukumā pēc vārtsarga Kasiljasa un Ksavi piespēlēm bumba nonāca pie aizsarga Alvas, kurš izgājienā pret Bufonu guva savos karjeras pirmos vārtus Spānijas izlasē un panāca 2:0. Puslaika izskaņā itāļu agresivitāti pierādīja Andrea Barzagli nopelnīts brīdinājums, bet cīņas rezultāts vairs nemainījās.
Otrais puslaiks iesākās ļoti aktīvā cīņā, abām komandām īsā laikā izveidojot vairākus ļoti bīstamus vārtu gūšanas momentu. Jau pirmajā minūtē tikko uz maiņu uznākušais Antonio di Natale pēc centrējuma sita nedaudz pāri vārtiem ar galvu, bet pusotru minūti vēlāk vienīgi Bufons glāba itāļu vārtus pēc Favregasa uzbrukuma soda laukumā. Turpinājumā atkal uzbrukums bija spāņiem, bet 51.minūtē ļoti bīstamu momentu izveidoja arī Itālija, kad Spānija neveiksmīgi veidoja mākslīgo aizmuguri, bet di Natalem ar nevienu no diviem sitieniem tā arī neizdevās pārspēt Kasiljasu.
Līdz 56.minūtei Itālijas izlase izdarīja visas atļautās spēlētāju maiņas, bet jau piecas minūtes vēlāk traumu guva pirms brīža uz maiņu uznākušais Tjagu Mota, kurš laukumu pameta uz nestuvēm un vairs tā arī neatgriezās spēlē. Līdz ar to itāļi palika mazākumā. Spēle kopumā bija nomierinājusies, Spānijai kontrolējot un pat turot bumbu, bet Itālijai cenšoties atbildēt ar pretuzbrukumiem.
Spēle ritēja mierīgi, bet brīžiem komandām izdevās uzplaiksnījumi un 79.minūtē ļoti tuvu gūtajiem vārtiem bija Spānija, tomēr tās pretuzbrukumā tika konstatēta aizmugure. Tas gan Spānijai neliedza pielikt punktu mačam, kad pēc itāļu kļūdas viens pret vārtiem izskrēja vien piecas minūtes iepriekš laukumā iznākušais Torress un panāca 3:0. Savukārt vēl pēc brīža vēl viens rezervists Mata panāca 4:0, kad ļoti labā epizodē ar piespēli nepaskopojās Torress. Šādi arī cīņa noslēdzās.
Spānijas futbolisti izcīnījuši savu trešo Eiropas čempionu trofeju (1964, 2008, 2012), šajā rādītājā nu dalot pirmo vietu ar vāciešiem, kuriem arīdzan ir trīs kontinenta tituli.
Spānijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālmačā: Ikers Kasiljass, Alvaro Arveloa, Herards Pikē, Serhio Ramoss, Hordi Alva, Ksavi Ernandess, Serhio Buskets, Ksavi Alonso, Davids Silva (Pedro Rodrigess, 59.min.), Fransesks Favregass (Fernando Torress, 75.min.), Andress Injesta (Huans Mata, 87.min.).
Itālijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālmačā: Džanluidži Bufons, Ignacio Abate, Andrea Barzagli, Leonardo Bonuči, Džordžo Kjelīni (Frederiko Balcareti, 21.min.), Andrea Pirlo, Klaudio Markisjo, Daniēle de Rosi, Mario Balotelli, Antonio Kasāno (Antonio di Natale, 46.min.), Rikardo Montolīvo (Tjagu Mota, 56.min.).