Iznākums atbilstošs spēku samēram?
Ja pavisam godīgi, tad laikam jau jā. Pirmais taims tāds bezierunu, spēle uz vieniem vārtiem. Varbūt mazliet par zemu nosēdāmies. Varējām spēlēt agresīvāk, drošāk, jo grupu turnīrā jau vairs nebija, ko zaudēt. Otrie vārti bija ļoti nevajadzīgi un muļķīgi – bumba izspruka cauri visam soda laukumam. Trešie, tā jau bija pretinieku klase.
Ātri ielaistiem vārtiem bija izšķiroša nozīme?
Nav patīkami. Viņi arī ieguva pārliecību. Jo ilgāk būtu nulle pret nulli, jo viņi vairāk nervozētu. Arī tā laukuma kvalitāte viņiem nespēlēja par labu. Nu, arī mums ne (iesmejas).
Cik daudz jums aizsardzības līnijā patraucēja tas, ka viens no aizsargiem jau pirmajā minūtē guva traumu?
Pāris minūtes bija, kā bija, jo Maksis (Vitālijs Maksimenko) tajā pozīcijā nebija diezgan ilgu laiku spēlējis. Varbūt arī patraucēja, bet ne tik ļoti. Sezona bijusi gara, esam tajā shēmā spēlējuši.
Par startu Konferences līgā ir gandarījums?
Gribējās drusku vairāk izspiest pret Hearts, īpaši jau šeit, mājās, kur mums bija labi momenti. Pret viņiem varējām aizķerties vairāk, tā bija komanda, kas mūsu līmenim ir vistuvāk. Nebija arī tā, ka visas spēles zaudējām, faniem bija interesanti, ko viņi pierādīja, piepildot tribīnes mājas spēlēs. Es domāju, uz šo turnīru jāskatās pozitīvi.
Ja salīdzina ar to, kā mocījāties kvalifikācijā pret Linfield, sniegums bija labāks?
Jā (pārliecinoši). Tādu spēļu, kā bija Linfīldā, grupu turnīrā mums nebija. Bija pa pāris epizodēm gan pret turkiem, gan Fiorentina, kad viņi mūs tiešām iespieda, taču tās bija tikai nelielos spēles nogriežņos.
Fiorentina un Bašakšehir bija galvas tiesu pārākas šajā grupā?
Viņi vairāk spēlēja ar bumbu, bija ļoti tehniskas. Pēc Latvijas virslīgas, kur vairāk ir cīņa un skriešana, bija grūtāk pārslēgties. Varēja just to kvalitāti, domāšanas ātrumu.