Tādējādi LFF ārkārtas kongresā pirmdien valdes locekļu vēlēšanās piedalīsies 20 kandidāti.
Pēc saņemto pieteikumu izskatīšanas LFF administrācijā LFF biedru balsojumam ārkārtas kongresā 10. jūnijā tiek virzīti zemāk norādītie kandidāti.
Par elites futbola attīstības pārraudzību cīnīsies Raivis Hščanovičs, Arturs Gaidels un Rinalds Zeps, infrastruktūru un reģionālo attīstību vēlas pārvaldīt Andis Kronis, Zane Grundiņa-Arāja, Maksims Krivuņecs un Māris Peilāns, savukārt izglītības segmenta attīstības vadīšanai pieteikušies Egons Brants, Nauris Mackevičs un Diāna Zaļupe. Tikmēr uz sieviešu futbola attīstības pārvaldīšanu pretendē Anastasija Kučinska, Jānis Apse un Krišjānis Kļaviņš, tautas futbola attīstību grib vadīt Jānis Engelis, Antons Semeņaks, Pāvels Gognidze, Vladimirs Asrijancs un Mārtiņš Auziņš, bet treneru attīstības lauciņš var nonākt Sergeja Kovaļova vai Egila Trušēļa pārraudzībā.
"Asākā konkurence šobrīd būs tautas futbola, kā arī infrastruktūras un reģionālās attīstības valdes locekļu kandidātiem. Aicinu biedrus atbildīgi izvērtēt visus kandidātus un iepazīties gan ar pieredzi, gan attīstības redzējumu. LFF ir ļoti svarīgi, lai, piemēram, par infrastruktūras un reģionālo attīstību atbildētu pieredzējis un kompetents cilvēks, jo infrastruktūras projekti ir apjomīgi, ar lieliem budžetiem, taču ar to īstenošanu ir gājis kā pa celmiem. Vēlos vērst uzmanību arī uz izglītības segmentu, jo tas ir pamats tālākai futbola attīstībai. Protams, gala lēmums par labākajiem valdes locekļiem ir LFF biedru rokās," atzīst LFF prezidents Kaspars Gorkšs.
Atbilstoši noteiktajai kārtībai pieteikties vakantajām valdes locekļu pozīcijām varēja līdz pirmdienai. Pēc tam saņemtie pieteikumi tika izskatīti, izvērtējot to atbilstību LFF statūtos noteiktajām prasībām un pārbaudot, vai attiecīgajam kandidātam ir vismaz vienas divdesmitās daļas LFF biedru jeb septiņu organizāciju atbalsts. Kopumā atbalstu kandidātiem izteikuši 75 dažādi LFF biedri.
Pieteikumu valdes locekļa amatam, kas atbild par infrastruktūras un reģionālo attīstību, iesniedza arī Aleksandrs Kiseļovs, tomēr viņš nesaņēma nepieciešamo LFF biedru atbalstu un tādējādi dalībai vēlēšanās netiek virzīts.
Pretendējot uz vietu valdē, kandidāts vienlaikus pretendē arī uz vienas LFF pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatu. Lai kļūtu par LFF valdes locekli, gaidāmajās vēlēšanās pretendentam kvoruma gadījumā jāiegūst 50% klātesošo biedru atbalsts plus vienu balsi.
Zīmīgi, ka 10. jūnijā notiek arī Latvijas nacionālās valstsvienības spēle 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra ietvaros pret Slovēniju.
LFF kārtējā kongresa laikā 26.aprīlī un pēc tā atkāpās seši no 11 LFF valdes locekļiem. Līdz ar to atbilstoši LFF statūtiem nepieciešams rīkot ārkārtas kongresu un ievēlēt trūkstošos valdes locekļus uz atlikušo valdes darbības pilnvaru laiku, kas ir 2020.gada aprīlis.