Taču ievadā par pavisam neseniem notikumiem — FK Rīga brīnumainajām pārvērtībām, kuru rezultātā jūrmalnieciskā stilā tika «uzmests» kluba «bronzas» varonis treneris Sergejs Semjonovs un drīz pēc tam arī pieredzējušais aizsargs Zakreševskis.DĪVAINĀ RĪGAKāpēc nepaliki FK Rīga?Pērn sezonas noslēguma pasākumā Semjonovs pierunāja palikt vēl uz gadu. «Ja jutīsi, ka nevari spēlēt, saki. Būsi man palīgs,» viņs teica. Janvārī bija tikšanās ar Semjonovu un [Igoru] Peļevinu (FK Rīga ģenerālmenedžeris, no Krievijas «zara» — aut.). Lai nav jā-klausās baumas, uzprasīju, kas klubā jauns? Viens uz otru paskatījās — «Nekas!» Peļevins uzreiz vaicāja: «Un ko runā?» Teicu, ka maskavieši it kā grib noņemt treneri. Peļevins to noliedza, sakot, ka Semjonovs paliek.Kad uzzināji, ka treneri mainās?Nojautas pārņēma autobusā, bet Maskavā jau pretī bija Morozovs. Tas jau arī bija kaut kas dīvains — no Rīgas ir tiešie lidojumi uz Turciju, bet mēs kratāmies ar autobusu uz Maskavu! Treniņnometnē Turcijā Semjonovs bija galīgi sašauts. Atbrauca uz pirmo treniņu, aizgāja, pavēroja laukumā malā, pēc tam bez maz vai viens viesnīcas numurā sēdēja. Kā tā var — komanda no septītās vietas pakāpjas uz trešo, bet noņem treneri?Kāpēc Morozovs tevi nepaturēja.Treniņnometnes sākumā es viņam pajautāju: «Varbūt jums mani nemaz nevajag?» Morozovs: «Nē, nē, mums vajag pieredzējušus spēlētājus. Turpini tik strādāt.» Pagāja pusotrs mēnesis, un pateica, ka manās acīs nav uguntiņas. Pieļauju, ka vadība arī Semjonovu patur kā rezervi, ja nu Morozovam nesanāks. Taču tikpat labi Krievijā atradīs vēl kādu.Tev ir skaidrs, kāpēc Semjonovu noņēma? Nauda?Iespējams, no Krievijas iedeva vairāk naudas, lai būtu lielāka teikšana. Vajag savu treneri, lai liktu savus spēlētājus.Kāds ar tevi ir mēģinājis «sarunāt spēli»?Zaudēt nav piedāvājuši. Ir prasījuši samesties naudu, lai nopirktu spēli. Vienā no pirmajiem čempionātiem gāju pēc prēmijas, bet izmaksāja par 25% mazāk. «Tu nezināji, ka to spēli bijām sarunājuši? Pārējo naudu atdevām viņiem.» Tātad nopirka, lai pretinieks zaudētu.Pēdējā laikā ir kas piedāvāts?Pēdējos divos gados nē.No malas vari pateikt, ka laukumā kaut kas nav tīrs?Redzot, kā Fjodorovs ievadīja bumbu, uzreiz viss bija skaidrs (domāta Baltijas līgas spēlē Dinaburg — Trans — aut.). Ja tā dara pēdējā minūtē, kad ir neizšķirts, tad...Kāpēc futbolisti tam piekrīt?Vienmēr kādam naudas būs par maz. Agrāk spēlēja idejas vārdā. Mūsdienās pasaule iet komercializācijas ceļu. Izrādās visu var nopirkt. Bet tad mēs, kas tur laukumā cīnāmies, paliekam muļķu lomās.PALIKS ATMIŅASVai futbols tev ir palīdzējis sakārtot dzīvi?Ja toreiz pēc universitātes beigšanas būtu devies strādāt uz banku, tagad būtu nodrošināts daudz labāk. Taču nenožēloju. Kad kļūstam veci, mums paliek atmiņas. Futbolā tās noteikti būs spilgtākas, nekā strādājot bankā. Jau tagad ir ko puikām pastāstīt.Kuras spēles atmiņā iespiedušās visvairāk?Viena no tām ir pirmā oficiālā spēle izlasē ar Ziemeļīriju, ko uzvarējām ar 2:1. Pēc tam mājās apspēlējām austriešus. Spilgta ir arī uzvara pār Norvēģiju (1998.gads; 3:1 — aut.). Kad aizgāju uz Liepāju, izlasē vairs neņēma. Tajā atgriezos, kad Latvijā parādījās Džonsons.Kuri vēl ir emocionālākie brīži futbolā?Kad Bahreinā izlasē guvu savus vienīgos vārtus. Abās spēlēs vienīgo reizi biju izlases kapteinis.Un Latvijas čempionātā?Neizšķirts 3:3 ar Skonto, kad Daugavas labā guvu divus vārtus.Savu dzīvi novēlētu dēlam?Katram pašam jāizlemj. Puiku biju domājis vest uz hokeju vai tenisu. Taču viņš ir tikpat tievs kā es, tāpēc hokejists diezin vai sanāktu. Bortā ielipinās, bet viņš nemīl zaudēt. Viņam interesē futbols. Grib būt vārtsargs, bet regulāri arī iesit golus. Gūstot vārtus bauda ir lielāka, nekā velkot bumbu ārā no tīkla.Pašam citā pozīcijā nav gribējies spēlēt?Savulaik stāvēju vārtos. Gadījās, ka jāspēlē vairākās vecuma grupās. Ja tēvs nevarēja savākt cilvēkus, teica: «Izej un kaut vai pastāvi vārtu priekšā!» Jauniešu futbolā tikai malās neesmu spēlējis — nav interesanti, jo reti tiek pie bumbas. Bērnu futbolā spēle vairāk ir laukuma vidū. Vairāk piespēlē tuvāk esošajiem un draugiem.Vai prātā nav bijis cits sporta veids?Man nebija izvēles, jo tēvs bija futbola treneris. Viņš man iemācīja pamatus un pirms 24 gadiem ielika Rīgas Futbola skolā.16 UN VĒLSanāk, ka esi spēlējis visos 16 čempionātos.Jā, un vēl vairāk. Ja Skonto 14 čempionu titulu sērijā tiek ieskaitīts 1991.gads, tad arī man to var ieskaitīt! No RAF biju izīrēts Apgaismes tehnikai. RAF pamatsastāvā netiku, mācījos universitātē, tāpēc labprāt piekritu šādam variantam, jo dabūju spēlēt un varēju mācīties. Latvijas čempionātā pirmo reizi tiku laukumā jau 1987.gadā, jo tad komandas sastāvā vajadzēja būt arī dažiem jauniešiem.Tevi neatradām pirmā otrās neatkarības laika čempionāta «zelta mača» Skonto — RAF protokolā.Biju saslimis, tāpēc neielika sastāvā. Ļoti gribēju spēlēt un biju pat nedaudz dusmīgs, ka paliku malā.Kāpēc neesi spēlējis nevienā ārzemju klubā?Pēdējo reizi atteicos pats. 2004.gadā uz Krieviju aicināja [Anatolijs] Šeļests. 1997.gadā neaizbraucu uz Moldovu, jo nesen bija piedzimis puika. Gadu iepriekš variants bija Dānijā. Desmit dienas tur patrenējos, bet paziņoja, ka aizsargam esot par dārgu.Nav sarūgtinājuma, ka Eiropas čempionātā visas trīs spēles paliki malā?Nē, jo jutu, ka diezin vai tikšu laukumā. Labākajā gadījumā trešajā spēlē varēja izlaist. Ja pirmās divas spēles Latvija nospēlētu slikti, tad tas varēja notikt. Starkovs izlēma, ka tie, kas finālturnīru vairāk bija nopelnījuši, arī spēlējis.Pagājušajā pavasarī vēl cerēji, ka izsauks uz izlasi?Nē. Pērn pirmo riņķi beidzām ar diviem ielaistiem vārtiem. Vienā no Skonto spēlēm satiku Starkovu, kurš pavaicāja, vai izlasē vēl varētu uzspēlēt? Atbildēju apstiprinoši. Negaidīti sekoja izsaukums uz spēlēm ar Spāniju un Dāniju, lai gan domāju, ka pēdējā spēle jau aizvadīta.Pēdējā spēle izlasē jau aizvadīta?99,9 procenti, ka jā.Iznākusi gara karjera!Nekad nedomāju, ka tik ilgi spēlēšu. Pieļāvu, ka 30 gados jau beigšu.Atceroties posmu no 1992.gada, kā mainījies līmenis Latvijas čempionātā?Līdzīgi kā pasaulē audzis ir ātrums. Pirms 16 gadiem futbols noteikti bija lēnāks. Varbūt tāpēc, ka spēlēja ar vienu bumbu. No 1990. līdz 1995.gadam jaunatnes futbols bija atstāts novārtā. Lielās rūpnīcas izjuka. Līdz ar to ir pamaz spēlētāju, kas dzimuši no 1975. līdz 1980.gadam. Manuprāt, labi, ka būs virslīgā desmit komandas. Jaunajiem bija maz iespēju spēlēt un izsisties. Varbūt vecos grūti izkonkurēt.Neveiksmīgas spēles ātri aizmirsti?Nevaru gulēt, ja pats esmu pieļāvis dumju kļūdu vai neizmantojis labu momentu gūt vārtus. Vairāk pārdzīvoju personiskās kļūdas.ARTŪRS LOKTEVSAr ko esi sarežģīts pretiniekiem?Viņiem jāprasa. Ir spēlētāji, kas baidās no asas spēles. Ejot laukumā, jau nedomā, ka dosi kādam pa galvu. Parasti ārzemēs iznāk saķerties. Iesilstu, ja pret mūsējo pārkāpj noteikumus, bet tiesnesis nenosvilpj.Dzirdēts, ka elkoņi Zakreševskim esot ļoti asi!Grūti pateikt, jo pašam sev nesanāk trāpīt. Smejas jau dažreiz par to, un viens otrs sauc par Loktevu (lokotj — kr. elkonis, bet bija arī tāds krievu hokejists — aut.). Vienā minifutbola turnīrā reiz jaunajam ceļā noliku elkoni. Pēc sešiem gadiem Vladimirs Koļesņičenko atzinās, ka tas bijis viņš. Pretiniekus nežēloju un sevi arī nē.Arī tāpēc traumas nav gājušas secen?Vistrakāk bijis ar ceļgalu. 2003.gada sezonā savainojumu dēļ nospēlēju tikai dažas spēles. Pēdējā laikā to ir vairāk. Vecums nāk.Par kuru uzbrucēju palikušas nepatīkamākās atmiņas?Izlases spēlē austrietis Tonijas Polsters mani noķēra, kad guva pirmos vārtus. Skrien man blakus uz tuvo štangu, pēkšņi iedod pa bremzēm un aizskrien uz otru pusi, un malējais viņam iedod precīzi uz galvas. Latvijas čempionātā neviens tā nebija izdarījies. Pret Aleksandru Katasonovu bija grūti, jo bija par 10 kg smagāks, tāpēc nevarēju paņemt ar masu. Man tā vienmēr zem 80 kg. Viņam ir labs sitiens. Labi mācēja uz vietas apgriezties un uzreiz uzsist. Visiem uzbrucējiem ir viens vai divi finti. Parasti izmanto to, kas tev spēcīgāks. Ar vienu divām spēlēm pietiek, lai zinātu, ko gaidīt un kā pret viņu spēlēt.UGUNTIŅA IR!Latvijā neesi spēlējis vienīgi Daugavpils un Ventspils klubos!Šogad sauca uz Dinaburg. Bet atmiņā vēl pērnais skandāls.Uz Ventspili arī esi aicināts?1999.gadā gandrīz jau parakstīju līgumu, taču sekoja Popkova zvans. Izvēlējos Liepāju, jo labāk pazinu treneri. Arī piesolīja nedaudz vairāk nekā Ventspilī.Šogad paliec Jūrmalā?Trīs mēnešus noteikti. Pēc tam redzēs, kā komandai ies. Par septīto līdz desmito vietu negribas cīnīties. Tad, visticamāk, beigšu. Mazums kas var notikt, varbūt kāds paprasīs pacīnīties par medaļām. Man tā sanācis, ka klubs, uz kuru pāreju, ieņem augstāku vietu kā iepriekšējais. Vai pērn kāds varēja iedomāties, ka FK Rīga apsteigs Skonto?Šī sezona neatkarīgi no veiksmēm būs pēdējā?Noteikti. Nepatīk, ka atnāk krievu treneris un pasaka, tev ir jābeidz. Gribas pierādīt, ka uguntiņa acīs vēl ir.***Artūrs ir spožākā zvaigzne Zakreševsku futbola dinastijā. Tālajos ulmaņlaikos futbolu spēlēja viņa vecaistēvs Jānis Zakševskis (kara laikā Auseklī). Esot spēlējis arī vecvectēvs Fiļipovskis (uzvārds liecina par dzimtas polisko izcelsmi). Tēvs Valdis Elektrona sastāvā ir bijis LPSR kausa ieguvējs. Tagad futbolā trenējas vecākais dēls Ronalds. Varbūt viņš ies tālāk par visiem, jo līdz šim katrs nākamais Zakreševku dinastijā ir spēris solis uz priekšu.IECIENĪTS LATVIJAS KLUBOSKopš 1991.gada Latvijas čempionātā Artūrs Zakreševskis spēlējis 8 klubos: Apgaismes tehnika (1991.), RAF (1992., 1995.), Vidus (1993.—1994.), Daugava (1996.—1998.), Liepājas metalurgs (1999.—2000.), Skonto (2001.—2006.), FK Rīga (2007.), FK Jūrmala (2008.). Virslīgā aizvadījis 303 spēles un guvis 33 vārtus. Vairāk spēļu ir tikai Igoram Korabļovam (355) un Aleksandram Isakovam (330).NODERĪGS IZLASEIValstsvienībā Artūrs Zakreševskis aizvadījis 55 spēles un guvis vienus vārtus. Debitējis 1995.gada 19.maijā Baltijas kausa izcīņas spēlē ar Igauniju (2:0). Izlases galveno treneru redzeslokā bijis 12 gadus. Pēdējā spēle izlasē bija 2007.gada 2.jūnijā ar Spāniju (0:2). Rezervē bija arī Euro 2008 cikla izskaņā.MEDAĻU KOLEKCIONĀRSKopš 1992.gada Artūrs Zakreševskis tikai divreiz palicis bešā (1993., 1998.). Zelts izcīnīts četras reizes — ar Skonto (no 2001. līdz 2004.gadam), sudrabs — piecas (1992., 1996., 1997., 1999., 2005.) un bronza — arī piecas reizes (1994., 1995., 2000., 2006., 2007.).Divreiz ieguvis Latvijas kausu.
Uzticīgs Latvijas virslīgas futbolam
Latvijas virslīgas ilgdzīvotājs — tā lakoniski varētu raksturot aizsargu Artūru Zakreševski. Viņam rit 36.gads, no kuriem 24 ir cieši savīti ar futbolu. Viņš ir spēlējis visos «otrās Republikas» čempionātos. Intelektuālis, jo kabatā jau labi sen iegūlis LU Ekonomikas fakultātes diploms. Gandrīz Latvijas čempionāta enciklopēdija, jo spēlējis dažādās komandās teju vai divdesmit treneru vadībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.