Četru gadu valdīšana Rīga–2000 beigusies

Visā sērijā ogrēniešu pārākums ar 3:1. Finālā ASK/Ogre gaida nopietns pārbaudījums — neapstrīdamie regulārā čempionāta uzvarētāji Liepājas metalurgs hokejisti.Sekojot Ogrē iedibinātajai tradīcijai, pirms ceturtās spēles atkal notika godināšana. Latvijas Hokeja federācija (LHF) hokeja simtgades jubilejā šoreiz sveica Rīga–2000 kluba vadītājus. Viesturs Koziols un Co dāvanas gan nesaņēma no paša Kirova Lipmana, bet LHF ģenerālsekretāra Ēvalda Grabovska rokām. Tālāk pēc tradīcijas — balva uzvaras vērtībā bija jāpasniedz Rīga–2000 spēlētājiem, bet viņi atšķirībā no ASK/Ogre saviem saimniekiem sagādāja vilšanos. Pēc spēles gan sprakšķēja salūta raķetes, taču tās tika izšautas par godu izkārtnes maiņai pie Piņķu arēnas (turpmāk pareizi jāsaka inbox.lv, nevis Siemens halle).Veiksme smaida stiprākajiem. Nodrāzto teicienu šoreiz gribas nedaudz koriģēt — meistarīgākajiem. Pusfināla ceturtās spēles laikā Rīga–2000 spēlētājiem centības trūkumu nekādi nevarēja pārmest. Samsung premjerlīgā gan nav pieņemts skaitīt metienu attiecību, kur nu vēl tādu statistikas ekstru kā ripas kontroli, bet, ja kāds to būtu darījis, Rīga–2000 izrādītos krietni pārāka. Tomēr ne vienmēr uzvar komanda, kas vairāk uzbrūk.No otrās trešdaļas rīdzinieki izmisīgi centās uzlauzt Imanta Legzdas sargāto Latvijas armijas cietoksni, taču visi pūliņi izrādījās veltīgi pēc diviem Sergejas Pečuras metieniem. Vienreiz viņš atrada spraugu, atrodoties pret vārtiem diezgan asā leņķī, otrreiz viegli uzmeta uz vārtiem un trāpīja "devītniekā". Vārtsargs Mārtiņš Raitums pēc spēles atrunājās, ka metiena brīdī viņam garām noslidojis pašu aizsargs Iļja Demidovs. Acīmredzot tā arī bija, bet, vienalga, no malas ielaistā ripa izskatījās uzbrucējam pārāk viegls loms. Tiesa, divas līdzīgas ripas iekrita Legzdas tīklā pēc aizsarga Kristapa Sotnieka metieniem. Tā ka veiksme vismaz brīžiem bija arī rīdzinieku sabiedrotā.Rīga–2000 treneris Normunds Sējējs pēc zaudējuma atkal piesauca nevērību no vienu un to pašu spēlētāju puses. Proti, bija neattaisnoti noraidījumi un paviršības savu vārtu priekšā. Tā bija, bet tajā pašā laikā trenerim būtu jāatzīst, ka ASK/Ogre uzbrukumā spēlēja racionālāk, ar iepriekš izplānotām darbībām. Piemēram, aizsarga Sergeja Višegorodceva ieslidošana vārtu priekšā un pirmais vārtu guvums atgādināja Edgara Adamoviča ripu pirms pāris dienām Ogrē. Ātri, viegli un efektīgi.Tikmēr Rīga–2000 spēlētāji daudz enerģijas iztērēja, vazājot ripu gar apmalēm. Nevar pārmest Gintam Meijam un Jurim Štālam, kuri daudzkārt izvazāja aiz deguna savus pretspēlētājus, taču veiksmīgam nobeigumam pietrūka partneru atbalsta vai arī pašu neordināras rīcības uzbrukuma noslēgumā. Sējējs vairākas reizes saķēra galvu, kad Meija izdevīgā situācijā meklēja vēl labāku risinājumu — tā vietā, lai izdarītu metienu.Regulārajā čempionātā arī mazu soli priekšā bija ASK/Ogre. Tāpēc fināla pāris metalurgs pret ASK/Ogre ir loģisks sezonas turpinājums, nevis nejaušība vai kādas vienas komandas liela veiksme. Savukārt Rīga–2000 pēc vilšanās pusfinālā nebūs viegli koncentrēties spēlēm par 3.vietu ar Daugavpils Latgale.