"Sākumā ilgi turējās tas 0:0, bet mēs tā reāli neko neparadījām. Visa vaina ir tikai galvās. Nu nevar tā būt, kad Tu met, bet nevari iemest vai kaut kas tur neveicas un ir jāmeklē kaut kāds veiksmes trūkums! Es pat nezinu, ko darīt. Kā lai tiek ar šo situāciju galā. Visi it kā daram to, kas paredzēts, bet nu neiet. Mēs nemākam izmantot savus momentus. Un tas jau velkas neskaitāmas spēles. Ir iespējas, bet mēs tās neizmantojam. Ir ļoti grūti pateikt, kāpēc tas tā ir. Ja zinātu, tad jau laikam tādas situācijas nebūtu," emocionāli skaidro Kaspars.
Komandas bija spēkos līdzīgas, ka rezultāts ilgi turējās 0:0?
It kā varētu teikt, ka ir līdzīgas. Bet mums šodien vajadzēja uzvarēt. Protams, ar tik sliktu spēli pie uzvaras netikt. Rezultāts turējās ilgi pa nullēm, bet tad viņi iemeta un viss. Rokas nolaidās, pilnībā visi emocionāli salūzām un spēle tad arī tika zaudēta. Mums šodien Jučers vairākas reizes glāba vārtus, bet ja pārējā komanda nepalīdz vārtsargam, tad arī viņš nevar izvilkt visu.
Slikto sniegumu arī nevarētu skaidrot ar laika zonas maiņu?
Nē, laika zona šeit nav vainīga. Mēs paši. Kā jau teicu - viss ir mūsu galvās. Laika zonu spēles laikā Tu nejūti, bet spēlē hokeju. Viss ir pārliecības trūkums. Mēs paši vienkārši sev neticam.
Nākamā spēle pret Edgara Masaļska pārstāvēto Hantimansijskas Jugra, vai izdosies pa pāris dienām šo situāciju galvās vērst uz labo pusi?
Mums vairāk nav, ko zaudēt. Nākamajā spēlē ir obligāti jāgūst vārti un obligāti jāuzvar. Nav citu variantu. Ja atkal zaudēsim būs.. būs baigā trubā. Lai arī pretī būs Edža [Edgars Masaļskis], mēs nevaram atļauties kaut ko šķirot. Ir jāgūst vārti. Esam kopvērtējuma lejasgalā. Ir jāizcīna uzvara. Tā varētu mūs emocionāli pacelt. Šobrīd visi ir tāda nesaprašanā, kāpēc nevar izmantot izdevības.