“Lēmums tika pieņemts pēc pusdienām. Man pajautāja, kā es jūtos. Atbildēju, ka labi, tāpēc laikam arī mani pieteica spēlei. Debija sanāca diezgan nogurdinoša, jo gulēju tikai divas stundas. Ēdiens arī lidostās bija šāds un tāds. To visu zinot, domāju, ka diezgan normāli nospēlēju.”
Girgensons valstsvienībā debitēja vienā maiņā ar Miku Indraši un Ronaldu Ķēniņu centra uzbrucēja postenī. “Man prasīja, kurā pozīcijā varu spēlēt. Teicu, ka nav problēmas spēlēt gan centrā, gan arī malā. Tad arī tika pieņemts lēmums, ka spēlēšu centrā. Vienmēr jau ir grūti uzreiz ielēkt maiņā ar diviem jauniem partneriem. Rīt būs treniņš, nākamajā spēlē vajadzētu būt jau labāk.”
Galvenā atšķirība no Ziemeļamerikas hokeja esot laukuma izmērs. “To es tiešām sajutu, ka laukums te ir lielāks. Vairākās epizodēs šķita, ka aizniegšos līdz ripai, bet tā no manis aizlīdēja. Visvairāk jutu, ka laukums ir platāks.
Taktiskajā ziņā nebija problēmu pielāgoties. Teds Nolans teica, ka prasot Ziemeļamerikas stilu. Tā arī centos spēlēt. Jā, sākumā bija vairāk spēka paņēmienu manā izpildījumā, bet beigās spēka rezerves sāka izsīkt. Kājas palika smagākas, tās nebija vairs uz ledus, bet jau tribīnēs.”