Fragments no intervijas:
Vai nākamā sezona nebūs viena no svarīgākajām karjerā, jo pavasarī beigsies triju gadu līgums ar NHL klubu Tampabejas Lightning?
Jā, nākamā sezona tik tiešām daudz ko izteiks manā turpmākajā karjerā. Es diezgan labi jūtos un esmu optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, kā būs. Man patīk organizācija, kurā esmu nokļuvis.
Kas raisa simpātijas pret Tampabejas Lightning?
Viņi rūpējas par jaunajiem spēlētājiem, ir ieinteresēti, lai mēs attīstītos, un vēlas, lai mēs būtu pirmajā komandā. Varbūt viņi tikai nesteidzas ar mūsu virzīšanu augšup. Es ticu, ka viņi mani ved pareizajā virzienā. Manuprāt, līdz 24 vai 25 gadiem vārtsargam ir jāuzkrāj pēc iespējas vairāk pieredzes, lai zinātu, kā rīkoties izšķirošos brīžos un kā tikt pāri periodam, kad tik labi laukumā neveicas. AHL tam ir domāts, lai kļūtu par stabilu vārtsargu. Šajā līgā ir iespēja analizēt un pieņemt lēmumus. Kā labāk gatavoties un spēlēt, ja, piemēram, ir savainojums. Ko darīt, ja esi emocionāli iztukšots vai arī ja spēle neiet. Pavadītais laiks AHL nenoliedzami ir ļoti vērtīgs.
Pašreizējais Tampabejas pirmais vārtsargs Bens Bišops pēc universitātes vēl četrus gadus rūdījās AHL, līdz beidzot kļuva par stabilu NHL vārtsargu...
Tieši tā. Šī viņam bija tikai otrā pilnā NHL sezona. Varbūt Bišopam klājās grūti AHL, taču viņš izgāja tam visam cauri un tagad ir psiholoģiski stabils vārtsargs.
Tavā gadījumā, iespējams, pat labāk ir būt AHL ar regulāru spēļu praksi nekā epizodiski iziet laukumā NHL?
Jaunam vārtsargam pilnīgi noteikti ir jāspēlē. Aizvadīt, teiksim, desmit spēļu sezonā - tas ir krietni par maz. Protams, mans mērķis ir spēlēt NHL, bet es tēmēju uz NHL ar domu tur palikt ilgāku laiku, nevis tikai vienu sezonu. Tāpēc pašreizējā periodā man ir jānobriest, lai es šai līgai patiešām būtu gatavs.
Kā var spriest, vai darbs rit pareizajā virzienā?
Vienkārši ir jātic tam, saviem spēkiem un visam tam, ko tu dari. Pēc statistikas rādītājiem - šī man nebija labākā sezona, taču, manuprāt, arī tādām sezonām karjerā ir savi plusi, lai zinātu, kā uz to visu reaģēt. Skaidrs, ka ir jākļūst stiprākam.
Kāpēc sezona statistiski nebija tik laba?
Man pietrūkst vēl stabilitātes. Ja gribi kļūt par NHL vārtsargu, no desmit spēlēm deviņās vai, minimums, astoņās ir jādod iespēja komandai uzvarēt. Tas ir normāls NHL vārtsarga ritms, un ir jāiemācās, kā to uzturēt.
Runājot par naudu, vai ievērojamā atšķirība atalgojumā tomēr nenodarbina prātu - ka NHL vajadzētu tikt pēc iespējas ātrāk? Līgumā ir ierakstīts, ka, šosezon spēlējot NHL, nopelnītu 600 000, savukārt AHL saņēmi 60 000 ASV dolāru.
Pirms Ziemeļamerikas es divas sezonas spēlēju HK Rīga sastāvā Jaunatnes līgā, tāpēc atalgojums AHL mani pilnībā apmierina. Patlaban manā dzīvē naudai nav vēl tik lielas nozīmes. Man ir jāturpina pilnveidoties par labu vārtsargu. Pēc 25 gadiem būs vairāk jāsāk domāt par naudas pelnīšanu. Jāstrādā, lai dabūtu jaunu līgumu.
Lieliskais sniegums olimpiādē Sočos spēlē ar Kanādu, kad atvairīji 55 no 57 metieniem, radīja plašu rezonansi. Kam ir lielāka nozīme - vienai šādai spēlei vai desmit labām AHL čempionātā?
Ja mēs Sočos būtu uzvarējuši Kanādu, es to spēli nemainītu pret desmit vai divdesmit AHL mačiem. Zaudējums ir zaudējums (ceturtdaļfinālā Latvija piekāpās Kanādai ar 1:2 - aut.).
Visu interviju ar vārtsargu Kristeru Gudļevski lasiet pirmdienas, 13.jūlija, avīzē Diena!