Haralds Vasiļjevs strādās ar U–18 izlasi

Pasaules 2000.gada čempionātā Sanktpēterburgā un 2001.gada turnīrā Vācijas pilsētās Ķelnē un Nirnbergā Haralds Vasiļjevs bija izlases galvenais treneris, bet Nazarovs viņa palīgs. "Jau iepriekš Slavam teicu: ja vajadzīga palīdzība, vari uz mani paļauties. Ja varēšu, nekad tev neatteikšu."Vai piedāvājums strādāt ar U–18 izlasi bija pārsteigums?Bija, jo ilgāku laiku Latvijā nebiju darbojies. No otras puses, biju izlēmis: ja mana palīdzība būs nepieciešama, esmu gatavs dalīties pieredzē.Kā reāli izpaudīsies tava palīdzība? Cik saprotu, spēlētājus pagaidām nepazīsti…Tā tik tiešām ir, bet varbūt tā ir pat labāk, jo man būs pilnīgi neatkarīgs, svaigs skatījums uz katru kandidātu. Ja spēlētājs ilgāku laiku ir vienā komandā pie viena trenera, tad viņa spēju izvērtējums ne vienmēr var būt objektīvs. Cik man zināms, komandā ir daudz latviešu puiku, kuriem varēšu pastāstīt gan par hokeju, gan par to, kā, piemēram, uzvesties ārpus spēlēm. Ar Nazarovu esam runājuši arī par komandas taktiku un sagatavošanās plānu. Man ir vairākas idejas, kuras jau esmu ieteicis Slavam. Tomēr viņš ir galvenais treneris un viņam arī būs jāpieņem visi lēmumi.Vai pietiks laika iepazīt kandidātus?Kā jau teicu, galīgo lēmumu pieņems Nazarovs. Viņam kandidātu plusi un mīnusi ir labāk zināmi. Es darbu sākšu bez iepriekšēja priekšstata par spēlētājiem. Sākumā viņi visi man būs vienādi. Treniņu procesā un pārbaudes spēlēs galvenajam trenerim darīšu zināmus savus vērojumus. Man šķiet, nav slikti, ja no malas kandidātus izvērtē pa jaunam.Vai pastāv iespēja, ka arī pēc čempionāta turpini darbu Latvijā?Pagaidām man ir darbs uz pasaules U–18 čempionāta laiku, un to gribu padarīt pēc iespējas labāk. Neviens nezina, kas būs pēc mēneša, tāpēc par tālāku nākotni pagaidām nav ko runāt.Tomēr pastāv darba līgumi, pēc kuriem var spriest par nākotnes iecerēm…Jā, bet visi līgumi ir pārskatāmi. Viss atkarīgs no piedāvājuma. Man vēl turpinās darbs Krēfeldē. Kluba vadītāji izrādīja pretimnākšanu un atlaida mani uz čempionātu.