Komandas kodolu vēlas saglabāt. Saruna ar Ģirtu Ankipānu

Sezona nule kā beigusies, bet domas jau vērstas nākotnē. Rīgas Dinamo hokeja komandas galvenais treneris un ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns norāda uz galvenajiem stūrakmeņiem, kāpēc Kontinentālās hokeja līgas (KHL) turnīra tabulā ir veikts kāpums augšup, un atklāj, kādu grib redzēt nākamās sezonas sastāva modeli. 

Kad Ārzemju ziņu nodaļas kolēģiem sacīju, ka uz interviju nāks Ģirts Ankipāns, viņus vispirms interesēja, vai komandā paliks Līnuss Videls un Metjū Majone?

Es arī ļoti labprāt gribētu, lai viņi paliktu. Tas, protams, ir arī finanšu jautājums. Teikšu godīgi, ka situācija neizskatās nemaz slikta. Veiksim pārrunas, un tad jau redzēs, kā būs. Vispār jau ir daudz aspektu, un daži var nospēlēt mums par labu. Viss ir iespējams.

Cik man zināms, Videla ģimenē ir piedzimis otrs bērns un viņa sieva negrib, lai Līnuss KHL virzienā brauc tālāk par Rīgu...

Videlu es personiski pazīstu jau ilgāku laiku. Strādāju ar viņu kopā vienu gadu Rīgā, pēc tam vēl vienu sezonu Ņižņijnovgorodā un tagad atkal Rīgā. Jā, to es zināju, ka viņam būs otrs bērns. Tā arī ir taisnība, ka sieva gribēja, lai viņš būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Viņš izvērtēja visus plusus un mīnusus, jo ir ļoti apdomīgs cilvēks. Nomērīja desmit, nevis trīs reizes, un izvēlējās Rīgu. Mums pat nebija ilgas sarunas. Es pateicu, ko mēs varam, un, protams, viņu neapdalījām, ņemot vērā mūsu varēšanu. Pagāja viens mēnesis, un viņš teica – labi. Jā, tā mums bija laba loze. Runājot par Majoni, viņš ir ļoti spilgts uzbrukuma spēlētājs. Lauris (Dārziņš), Videls un Majone – tā jau ir laba ķīmija. Ja tā var izteikties, tad viņi uz ledus jau ir saauguši kopā, un mēs nezinām, kā viņiem katram veiksies atsevišķi.

No mūsu pozīcijām tas varētu būt pluss?

Bez šaubām.

Kad varētu sākties līgumu parakstīšana uz nākamo sezonu. Cik saprotu, pašreizējie līgumi ir spēkā līdz 30. aprīlim. Vai ir iespēja jau tagad oficiāli vienoties par turpmāko sadarbību?

Jā, bet es domāju, ka tas nenotiks, jo spēlētāji vēlēsies pārbaudīt savu vērtību tirgū. Pēc tam jau skatīsimies, kāda būs situācija. Esam teikuši, ka runāsim ar viņiem. Manuprāt, konkrētas darbības varētu notikt maija beigās.

Kurus vēl ārzemju spēlētājus gribētu paturēt komandā?

Ja es atklāšu visas kārtis, tad... Tas tomēr ir ļoti jūtīgs jautājums. Es labāk atbildēšu tā, ka vēlētos paturēt deviņdesmit procentus spēlētāju no pašreizējās komandas. Kodolu es noteikti vēlētos saglabāt. Ir tikai kādas divas vai trīs vietas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, lai mēs kļūtu krietni spēcīgāki. Šis sastāvs parādīja lielu apņēmību strādāt uz laukuma un cīnīties. Tas ir pats svarīgākais. Visiem veiksmes stāstiem jau apakšā ir liels darbs un nekas vairāk.

Ja reiz deviņdesmit procentus sastāva vēlies paturēt, tas nozīmē, ka neizspiedi visu sulu un šim sastāva modelim ir potenciāls sasniegt labāku rezultātu.

Jā, un ko es gribu uzsvērt – komanda sen nebija tikusi tik tuvu spēlēšanai play-off. Mēs aizvadījām augstas spriedzes spēles ilgākā laika posmā. Praktiski visu sezonu cīnījāmies par iekļūšanu izslēgšanas stadijā. Jaunā paaudze šādas spriedzes hokeju nekad nebija izjutusi, kad visu laiku ir jāieskatās turnīra tabulā un katrā spēlē no sevis jāizspiež simts procenti. Tā nav vairs tā situācija, kad play-off vilciens jau ir aizgājis. Ja salīdzinām ar iepriekšējo sezonu, tad mēs ļoti gribējām izkļūt no pēdējās vietas. Skatoties ar šodienas skatu uz tām spēlēm, es saprotu, ka daudzas komandas mūs nenovērtēja. Šosezon jau no pirmās spēles ar Jekaterinburgas Avtomobilist varēja sajust, ka pret mums izturas ar cieņu. Viņi lika mums pretī daudz jaudīgāku hokeju nekā iepriekšējās sezonas beigās. 

Komanda sezonu sāka labi, sīvi spēkojoties ar Avtomobilist, un arī beidza labi, izrādot cienīgu pretestību Rietumu konferences labākajai komandai CSKA. Tomēr pa vidu bija tukšie posmi, kad netika iegūti svarīgi punkti.

Tam par iemeslu bija pieredzes trūkums. Galvenais, ko spēlētāji ir apzinājušies, ka katra epizode uz laukuma ir svarīga, ka nebūs vairs otras iespējas un nedrīkst kļūdīties. Nevar atlikt visu uz rītdienu, sakot, ka šodien kaut kas nesanāca. Tādai komandai kā mūsu ir jāspēlē no A līdz Z vienā līmenī. Jā, mūs nedaudz iegāza spēļu posms pēc atgriešanās no Tālajiem Austrumiem. Atbraucām mājās, un mums bija pārāk īss laiks, lai atjaunotu spēkus. Viena mēneša laikā slodze bija par lielu. Bet ir iegūta pieredze. Esam to ielikuši savā krājkasītē, un tagad būs jādomā, kā šādās reizēs labāk rīkoties.