Protams, smeldz neizmantotā iespēja iekļūt ceturtdaļfinālā. Astoņnieka zīle nebūt nebija netverama, bet no rokām tika izlaista jau spēlē ar Šveici. Pārliecinošās uzvaras pār Ukrainu un Austriju tikai stiprināja pārliecību, ka tuvāk esam Šveicei, nekā elites astes galam.No spēlēšanas par 13.—16.vietu lielākais ieguvums, manuprāt, ir apziņa, ka atjauninātais izlases sastāvs ir spējīgs noturēt izlasi virslīgā. Nebūtu spēles ar Ukrainu un Austriju, mēs tā arī neuzzinātu, ka atbildīgā brīdī jau var uzticēties Daugaviņam, Dārziņam, Rēdliham jaunākajam un vairākiem spēlētājiem, kuri salīdzinoši nesen ienākuši izlasē. Viena lieta ir paspīdēt pārbaudes spēlēs vai mačā bez izšķirošas nozīmes, pavisam cita, kad katrai kļūdai vai iemestajai ripai ir augstākās grupas svars. Savu lielo pasaules čempionāta lozi beidzot izvilka arī vārtsargs Edgars Masaļskis. 2004.gadā debijas spēlē Prāgā ar čehiem Edgars spēlēja izcili labi (1:3), tomēr uzticības kredītu neieguva. Tagad situācija ir mainījusies. Divas svarīgas uzvaras krietni cēlušas Masaļska akcijas.Vieta rangā būs zemāka. Taču, domājot par Kanādu-2009, ieguvumu varbūt pat ir vairāk, nekā tad, ja būtu paredzamie zaudējumi Krievijai un Somijai.
Lejasgala plusi
Nav ļaunuma bez labuma. Pirms izšķirošās grupas spēles ar Itāliju kolēģis ironizēja, ka vajagot pateikt Znarokam: nākamajā posmā ir labāk spēlēt ar Ukrainu, nevis Krieviju. Kā nekā lielākas izredzes uzvarēt 4.maijā…Tagad, kad neziņa par palikšanu hokeja elitē aizgaiņāta prom, ar vēsu prātu var izsvērt plusus un mīnusus, spēlējot izdzīvošanas turnīrā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.