Ar tādu likteni jārēķinās, ja vecāki izvēlējušies dzīvot Vulverhemptonā, Boltonā, Blekbērnā vai kādā citā Anglijas mazpilsētā. Līdzīgs liktenis arī visiem tiem jaunajiem līdzjutējiem, kuri no sirds izvēlējušies atbalstīt Rīgas Dinamo šajā sezonā.
Trofejas izcīna lielie klubi un arī ne vienmēr un visi. Daudzu komandu līdzjutēju paaudzes nodzīvo ar salauztu sirdi –beisbola komanda Chicago Cubs savu iepriekšējo čempionu titulu izcīnīja pirms 105 gadiem, Kanādas hokeja lepnums Toronto Maple Leafs - pirms 55, pēdējo reizi Stenlija kausa izcīņā iekļūstot deviņus gadus atpakaļ. Neraugoties uz to, Maple Leafs mājas spēles ir izpārdotas vairākus gadus uz priekšu, un mazi zēni joprojām rūda raksturu apmeklējot savas komandas futbola spēles Vulverhemptonā. Sports ir kaut kas vairāk nekā trofejas, un tieši šādu komandu līdzjutēji vislabāk māk saskatīt un novērtēt cīņas mirkļu maģiju, kad komanda izcīna retu un neticamu uzvaru, ar savām emocijām uzlādējot skatītājus tribīnēs.
Rīgas Dinamo šogad diezin vai iekļūs izslēgšanas spēlēs, un kas to zina, vai mūsu komandai vispār kādreiz ir lemts izcīnīt jau šajā sezonā izvirzīto mērķi Gagarina kausu. Pagaidām komanda aizvada savu visneveiksmīgāko čempionātu, bet arī šajā hokeja rudenī tā ir sagādājusi emocijām bagātus mirkļus, kas ļauj vēderā tauriņiem savicināt spārnus un pār muguru pārskriet skudriņu baram, aizmirstot kurā vietā mēs esam turnīra tabulā.
Epizode #1.KristersGudļevskis
Uz oktobra spēli pret Vityaz līdzjutēji visas biļetes bija izpirkuši jau labu laiku iepriekš. Tika gaidīts pamatīgs šovs, kur galvenā loma bija paredzēta Raitim Ivanānam. Pirmās divas trešdaļas desmit tūkstošiem arēnā ir pamatīga vilšanās – Čehovas komandas treneris Ļeonovs visus savus spēkavīrus atstājis rezervē, nekādu kautiņu un laukumā notiekošais ir viena no garlaicīgākajām spēlēm sezonā ar 0-0 uz tablo. Trešās trešdaļas sākumā daudzi ir izbrīnīti, kāpēc Telkvists ir pārkrāsojis savus kājsargus sudraba krāsā. Izrādās, ka tas nav Telkvists, bet gan Kristers Gudļevskis, kuram Rota vīruss, noliekot malā abus komandas pirmos numurus, dod iespēju debitēt KHL! Drāma ir gatava! Desmit tūkstoši vētraini aplaudē pirmajai Gudļevska noķertajai ripai, tomēr tas jaunā vārtsarga nervus necik nenomierina. Pie katras pauzes viņš slido no viena laukuma stūra un otru, nespēdams tikt galā ar milzīgo satraukumu. Tad, kad Gudļevskis aizlec garām gar vārtiem viegli slīdošai ripai, arī Vityaz hokejisti saprot, ka vārtos vairs nav Telkvists. Viesi kāpina spēles tempu, tomēr vadībā izdodas izvirzīties rīdziniekiem – 1-0. Visi klusībā cer uz Holivudas trillera iznākumu - trīs punktu uzvara un sausā spēle (periods) Gudļevskim, tomēr turpinājums vairāk izskatās pēc Hičkoka scenārija. Pusotru minūti pirms pamatlaika beigām Gudļevskis neizglābj un uz tablo neizšķirts 1-1. Vityaz turpina uzbrukt ar lieliem spēkiem un jau nākamajā uzbrukumā atkal nodreb jaunā vārtsarga roka un ripa trāpa pa vārtu stabu, atrodoties tukšu vārtu priekšā. Vityaz uzbrucējs to met vārtos, tomēr Gudļevskis jau guļot uz ledus fantastiskā veidā komandu izglābj un pēc tam pagarinājumā tiek izcīnīta laimīga uzvara!
Turpinājums. Pēc 22 minūšu debijas KHL Gudļevskis, iepriekš bieži kritizēts par nestabilitāti, MHL darbojas jau ar pilnīgi citu pārliecību un tiek atzīts par oktobra labāko vārtsargu līgā. L.Tambijevs šobrīd uzskata, ka Kristers Gudļevskis ir gatavs KHL līmenim.
Epizode #2. Miks Indrašis
Oktobra pēdējā spēle mūsējiem ir Sanktpēterburgā pret līgas līderiem – zvaigžņoto SKA ar Kovaļčuku un Tarasenko priegšgalā. Jau 8.sekundē pārpildītās tribīnes apklusina Miks Indrašis panākot 1-0 Dinamo labā! Mūsējiem izdodas periodu noslēgt ar 3-1 un turpinājumā SKA dzenas pakaļ. Izlīdzinājuši rezultātu trešajā trešdaļā 3-3, mājinieki kā devītais vilnis gāžas mūsu zonā izcīnīt trīs punktu uzvaru. Klupdams, krizdams mūsu uzbrucēju trijnieks cenšas nosargāt zonu un Karsumam neticamā veidā izdodas ripu pārtvert un piespēlēt Džonsonam. Seko ātrs pretuzbrukums un Miks Indrašis saņemot precīzu piespēli no partnera apklusina tribīnes arī 8 sekundes pirms spēles beigām 4-3!
Turpinājums. Nākamajā dienā populārais krievu laikraksts Sport Express raksta :”Rīdzinieki ir piedzīvojuši sešus zaudējumu pēdējās septiņās spēlēs. Komandas līdzjutēju vienīgais mierinājums ir Miks Indrašis – Latvijas hokeja nākamā superzvaigzne. Kopš Sanda Ozoliņa laikiem individuāli tik meistarīgs spēlētājs latviešiem nav bijis. Pusgada laikā puisis izaudzis par 10 centimetriem garāks un kļuvis par apmēram tikpat kilogramiem smagāks. Apspēlēt un iemest viņš ir pratis vienmēr, tagad var arī pacīnīties.”
Lai arī treneri ik pa brīdim mēdz atstāt Miku ārpus pieteikuma, viņš joprojām ir komandas otrais rezultatīvākais spēlētājs ar 28 spēlēs savāktiem 18(9+9) punktiem.
Epizode #3.Artis Ābols
Savu pirmo spēli galvenā trenera amatā Artis Ābols sāka komandai zaudējot vārtus jau 19.sekundē – hokeja Dievs bija parūpējies par drūmu sākumu un mača turpinājumā pret Ak Bars komandai tā arī neizdevās gūt vārtus – 0-3. Nākamajā spēlē pret Ņeftehimik rīdzinieki ātri izvirzās vadībā un panāk divu vārtu pārsvaru trešdaļas beigās 3-1. Otras trešdaļas sākumā jau ir 5-2, izskatās, ka pretiniekiem šajā vakarā nav izredžu, tomēr viņi tā nedomā un piecas minūtes vēlāk vairs tikai 5-4. Šāds atklātais hokejs Arēnā Rīga ilgi nav redzēts. Pēc Pekas Rautakalio autoritārā režīma spēlētāju emocijas laužas ārā un vairs nav kontrolējamas. Spēles kvalitāte paliek otrajā plānā, un lai arī trešajā periodā vārti vairāk netiek gūti, tas paliks atmiņā ar komandas pašaizliedzīgo spēli mazākumā un Kaspara Daugaviņa pretiniekiem veltīto deju šovu, par kuru mūsu uzbrucējs saņem noraidījumu līdz spēles beigām. Līdz ar fināla sirēnu uz tablo deg 6-4 un tas nozīmē, ka jauno laiku Dinamo ir izcīnījis pirmo uzvaru pašmāju trenera vadībā.
Turpinājums. Vēl sekos. Pagaidām komanda vēl joprojām meklē savu identitāti jaunā trenera vadībā un demonstrētais sniegums ir nestabils. Pāragri izdarīt nopietnus secinājumus vai Artis Ābols no esošajiem resursiem ir gatavs izspiest maksimumu, kas ļautu viņam turpināt darbu šajā līmenī arī nākamajā sezonā.
Epizode #4.Mārtiņš Porejs un MikaelsTelkvists
Otro uzvaru Ābols izcīna savā ceturtajā spēlē ar Pjotra Vorobjova vismīļāko rezultātu 1-0 pret Ņeftehimik Tatarstānā. Šajā spēlē vairāku aizsargu savainojumi ļauj KHL spēlē debitēt Mārtiņam Porejam, kurš lai arī bijis pieteikumā teju vai desmit spēlēs, uz ledus tā arī vēl nebija parādījies ne sekundi. No Rīgā redzētā uzbrukuma hokeja mūsu komandas izpildījumā vairs nav ne miņas – visas Ņeftehimik maiņas apslido mūsējos uz vienas slidas, tomēr vienā no pretuzbrukumiem mēs esam vadībā ar 1-0. 18 minūtes mazākumā, 47 metieni pa Telkvista vārtiem, daudzie metieni garām un pašaizliedzīgi bloķētās ripas ir tas, kas liek mūsējiem izskatīties gaužām bezpalīdzīgiem šajā spēlē. Spēles kulminācija tiek sasniegta 55.minūtē, kad rīdzinieki paliek trijatā pret pieciem. Šādā brīdī mūsējiem laukumā nāk arī debitants Mārtiņš Porejs un rezultāts tiek saglabāts nemainīgs. Hokeja estētiem ne pārāk baudāms vakars, bet dramatisma pilnā uzvara un emocijas ir tā, kas ierindo šo maču īpašo sarakstā.
Turpinājums. Nākamajā spēlē Mārtiņš Porejs gūst savus pirmos vārtus KHL un ir piedalījies visos nākamajos komandas mačos, ārpus pieteikuma atstājot Jēkabu Rēdlihu un Arvīdu Reķi. Mikaels Telkvists pēc savas pirmās sausās spēles šosezon, ievērojami uzlabojis savu sniegumu un viņa atvairīto metienu procents šobrīd ir 90,9%, kas ir ļoti tuvu līgas vidējam līmenim (91,2%).
Epizode #5. Raitis Ivanāns
7.oktobra spēlē pret Severstaļ tas beidzot notiek – Krievijas stepju dēls Pahrudins Gimbatovs izaicina uz dūru cīņu mūsu policistu. Jau ar cīņas pirmajiem mirkļiem, iniciatīvu uzņemas Ivanāns, kuru uz vēlāk uz ledus novelk Gimbatovs, vēloties kautiņu pārtraukt. Milzīgas ovācijas tribīnēs un lepns Raitis Ivanāns slido uz noraidīto spēlētāju soliņu. Lepns par to, ka viņam ir izdevies iepriecināt Rīgas publiku, parādot gabaliņu no Ziemeļamerikas hokeja kultūras, kuru KHL un Eiropā tā īsti nekad arī nesapratīs, bet kas ir bijusi neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa ilgus gadus. Pēc 15 Ziemeļamerikā pavadītām sezonām viņš ir atpakaļ mājās. Viens no visu laiku labākajiem Eiropas policistiem NHL un viens no labākajiem līgā vēl pāris sezonas atpakaļ. Tāpat kā Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš, tikai citā kategorijā. 1970 soda minūtes, pusotrs simts kautiņu un vairāki smadzeņu satricinājumi ir cena, kuru viņam nācās maksāt par iespēju spēlēt NHL.
Turpinājums. Vēl viens uzvarēts kautiņš un piektais lielākais soda minūšu skaits līgā šobrīd. Varam uzskatīt viņu par KHL policistu čempionu, kuram ir tikai pāris līdzvērtīgu pretinieku līgā. Joprojām mēģina izprast KHL tiesāšanas specifiku. Ir vērts padomāt par provokatora prasmju apgūšanu un apvienot to ar policista amatu, tad būtu komandai noderīgāks.
Jau trešdien mūsējiem atsākas KHL regulārā sezona ar spēli pret Astanas Barys. Turēsim īkšķus!