Martins Pruseks par tālāku nākotni nedomā

Ņemot vērā šajā sezonā nospēlētās spēles Maskavas Spartak un Rīgas Dinamo sastāvā, Martins kopumā savus vārtus neskartus nosargājis septiņas reizes, un tas ir labākais rādītājs starp vārtsargiem visā KHL. Divas reizes viņam tas izdevās Maskavas Spartak sastāvā – pret Minskas Dinamo (2:0) un Čeļabinskas Traktor (4:0).Kāds ir galvenais iemesls uzkāpšanai uz uzvaras takas?Būtiska nozīme ir spēlētāju prasmei noticēt savām spējām. Dinamo šāda ticība radās pēc 2:0 uzvaras Kazaņā pār Ak Bars. Tad arī mums sākās veiksmes sērija.KHL esi spēlējis Sanktpēterburgas SKA un Maskavas Spartak komandās, tomēr ar Rīgas Dinamo, šķiet, veicas vislabāk…Saprotams, ka liels ieguldījums uzvarētajās spēlēs ir arī laukuma spēlētājiem. Man ir svarīgi, lai aizsargi palīdzētu vārtu priekšā, neļaujot pretiniekiem izdarīt atkārtotos metienus.Kādas situācijas visvairāk nepatīk — bīstami tālmetieni vai nokļūšana aci pret aci ar uzbrucēju?Katra situācija ir īpaša. Runājot par tālmetieniem, svarīgi ir redzēt metiena brīdi, lai savlaicīgi varētu noreaģēt.Rīgas Dinamo vārtos bieži vien nākas atvairīt pāri par trīsdesmit metieniem. Daudzi vārtsargi apgalvo, ka tas nemaz neesot tik slikti, ja visu laiku jāraujas vaiga sviedros. Grūtāk esot, ja spēle rit ar pārrāvumiem.Izdarīto metienu skaitam es nepievēršu lielu uzmanību. Var būt četrdesmit metienu, bet no tiem bīstami tikai daži. Citā spēlē metienu ir tikai desmit vai divpadsmit, bet visi no tuvas distances. Šā iemesla dēļ neesmu statistikas datu atbalstītājs. Zinu, ka bieži vien tiek uzsvērts, cik ripu vārtsargs ir atsitis un pēc tā tiek izdarīts secinājums par viņa spēles kvalitāti.Ar spēlēšanu Kontinentālajā Hokeja līgā esi apmierināts?Eiropā pašlaik nav spēcīgākas līgas par KHL. Te ir labs līmenis un saspringtas spēles.Pirms sezonas par Hosu runāja, ka viņa mērķis esot no KHL atgriezties NHL. Varbūt esi nospraudis līdzīgu mērķi un domā par atgriešanos Nacionālajā hokeja līgā?Nē, man nav tāda mērķa. Profesionālajā hokejā esmu jau desmit vai divpadsmit gadus, vairs nedomāju tālu uz priekšu. Beigsies šī sezona, tad lemšu par nākamo.Kā jūties labāk — spēlējot bez pauzēm vai pārmaiņus ar otru vārtsargu?Domāju, ka visi vārtsargi grib spēlēt. Nevienam nepatīk sēdēt uz soliņa. Ir gan reizes, kad uzkrājies nogurums un tad atpūta nenāk par ļaunu.Vai treneri informē par šādiem gadījumiem?Mans uzdevums ir būt gatavam spēlei. Kuram stāties vārtos, to jau izlemj treneris.