Merzļikins šogad pasaules čempionātā spēlēja piekto reizi, izlasē atgriežoties pēc divu sezonu pārtraukuma – 2020. gada meistarsacīkstes nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ, bet 2021. gada turnīram Rīgā viņš nevarēja pievienoties, jo sieva Aleksandra gaidīja ģimenes pieaugumu. Vislabākajā atmiņā Elvim ir 2018. gada meistarsacīkstes, kad kanādieša Boba Hārtlija vadībā Latvija tika ceturtdaļfinālā. Savukārt šogad nācās samierināties ar desmito vietu.
“Tā nav mūsu vieta! Neuzskatu, ka tajā čempionātā nospēlējām tā, kā mēs visi mākam spēlēt, zinu, ka varam labāk. Tas nebija labākais čempionāts kā komandai. Diemžēl redzēju individuālismu, bet, kad 2018. gadā tikām ceturtdaļfinālā, bijām kā vienota ģimene,” intervijā saka Merzļikins. “Pirms tam nevarēju sagaidīt, kad tikšu uz čempionātu, jo man pietrūka čaļu, Latvijas izlases krekla uzvilkšana. Tomēr šoreiz uz mani bija ļoti liels spiediens, daži komandas biedri domāja, ka tad, kad es atradīšos vārtos, viens pats visu izglābšu. No malas redzēju, ka pret [Artūru] Šilovu bija citāda attieksme. Man bija trauma, spēlēju, neskatoties uz to, bet vienā brīdī vienkārši atmetu ar roku, jo redzēju, ka komandai ir labāks rezultāts, vārtos stāvot Šilovam."
Čempionāta ievadā Latvija ar Merzļikinu vārtos zaudēja ASV (1:4), Somijai (1:2) un uzvarēja Norvēģiju (3:2), bet ceturtajā spēlē pret Somiju Elvis pirmajā trešdaļā ielaida piecus vārtus un viņa vietā laukumā devās jaunais Artūrs Šilovs. Pēc tam Šilovs palīdzēja pēcspēles metienos pieveikt Austriju, bet spēlē pret Lielbritāniju Merzļikins atkal tika nomainīts, mūsējiem atrodoties iedzinējos. “Čempionāts bija ļoti noderīgs arī viņam pašam, jo viņš atrodas pie Nacionālās hokeja līgas (NHL) robežas un bija nepieciešams iegūt pieredzi. Atceros, ka man pirmās spēles izlasē bija ļoti grūtas – tas ir tāpat kā ar NHL, sapnis, ko centies piepildīt, bet, kad kļūst par realitāti, esi nervozs. Tādās spēlēs būt nervozam ir cilvēcīgi. Viņš ieguva ļoti labu skolu nākotnei,” Merzļikins priecājas par jauno vārtsargu, kurš pašlaik cīnās par vietu Vankūveras “Canucks” sistēmā un otrdien tika nosūtīts uz fārmklubu.
Merzļikins stāsta, ka pirms pasaules čempionāta centies izlasi satuvināt kā ģimeni, tomēr viņam tas nav izdevies un tāpēc vārtsargs apņēmies, ka nākamreiz to vairs nedarīs. Tomēr viņš uzsver, ka Latvijas izlasei neatteiks nekad, ja vien būs brīvs no kluba, netraucēs veselības vai ģimenes apstākļi. “Vilkt Latvijas kreklu man ir milzīgs gods. Vienmēr esmu sapņojis kļūt par nākamo [Artūru] Irbi, jo Irbe bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izvēlējos hokeju un kļuvu par vārtsargu. Tikai pēc tam šo sportu ļoti iemīlēju. Jā, ja būs ģimenes vai citi iemesli, padomāšu divreiz, vai doties uz izlasi. Toreiz, kad sieva atradās stāvoklī ar manu pirmo bērnu, dzirdēju ļoti daudz stulbību – bija cilvēki, kuri teica, ka tas taču tikai bērns. Savukārt šogad, kad stāvoklī bija Zemgus [Girgensona] sieva, neviens to pat nepieminēja. Tas bija reāli pretīgi! Tomēr teikšu vēlreiz – apkārt ir dumji cilvēki, bet, paldies Dievam, lielākā daļa no mūsu faniem ir gudri, visu saprot un vienmēr tevi atbalstīs. Liels paldies tiem faniem! Viņi man vienmēr laukumā palīdzējuši, īpaši grūtajos brīžos, kad, piemēram, mazākumā dzirdu viņus saucam: Elvi! Elvi! Tas dod otro elpu un var kļūt par atslēgas mirkli – pārvari šo mazākumu un pēc tam salauz spēli.”
Nākamā pasaules čempionāta grupu turnīra spēles Latvijas izlase aizvadīs Arēnā Rīga un Merzļikins saka, ka labprāt uz to atvedīs arī savu ģimeni. "Tas, visticamāk, būs vienīgais čempionāts mājās, kuru man būs iespējams aizvadīt, jo nedomāju, ka tuvākajos desmit gados sacensības vēlreiz notiks Rīgā. Spēlēt mūsu, labā nozīmē, psihopātisko fanu priekšā būs milzīgs pluss. Mani krievu komandas biedri latviešu līdzjutējus nosauca par psihopātiem, jo viņi iepriekšējā čempionāta laikā nespēja gulēt – fani visu laiku bija pie viesnīcas un bļāva par Latviju. Ļoti patīkami to dzirdēt! Mums ir ļoti labi fani, un viņi ir tiešām ļoti skaļi. Tas izlasei ir milzīgs pluss."
Visu interviju lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!