Vispirms plkst.16.15 "Royal Arena" nūjas krustos Zviedrija un ASV, bet četras stundas vēlāk turpat spēkosies Kanāda un Šveice. Pirmo maču tiešraidē translēs kanāls "360 TV", bet otrais būs redzams kanālā "360TV Hokejs HD".
Zviedrijas hokeja izlase šajā čempionātā nav izjutusi zaudējuma rūgtumu. Apakšgrupā zviedri uzvarēja visās septiņās cīņās, vienīgi pret slovākiem maču nenoslēdzot pamatlaikā. Savukārt ceturtdaļfinālā pērnā gada čempione Zviedrija ar 3:2 pārspēja Latviju, kas spēcīgajai pretiniecei izrādīja cienījamu pretestību.
Tikmēr amerikāņi apakšgrupā atzina vienīgi Somijas pārākumu, ieņemot otro vietu. Ceturtdaļfinālā AS hokejistiem pretī stājās Čehija, kas tika uzveikta ar 3:2.
Zviedrija par pasaules čempioni kronēta desmit reizes, tajā skaitā triumfējot pērn notikušajās meistarsacīkstēs. Tāpat zviedriem pasaules čempionātos ir 17 sudraba un 16 bronzas medaļas.
Savukārt ASV ir divkārtējā pasaules čempione, triumfējot 1933. un 1960.gadā. Pasaules čempionātos amerikāņu kontā arī deviņas sudraba un septiņas bronzas medaļas.
Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji apakšgrupā izcīnīja piecas uzvaras un cieta divus zaudējumus pret ASV un Somiju, ieņemot trešo vietu. Ceturtdaļfinālā Kanāda ar 5:4 papildlaikā uzvarēja Krieviju.
Tikmēr Šveice B apakšgrupā palika ceturtā, ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu izcīnot pēdējā mača. Cīņā par vietu pusfinālā šveicieši pārsteidzoši ar 3:2 pārspēja somus.
Kanāda par pasaules čempioni kronēta 26 reizes, pie iepriekšējā titula tiekot pirms diviem gadiem. Tāpat kanādiešu rēķinā arī 14 sudraba un deviņas bronzas medaļas.
Savukārt Šveicei pasaules čempionātos ir divas sudraba un sešas bronzas medaļas. Iepriekšējo reizi Šveices godalgās bija pirms pieciem gadiem, kad izcīnīja sudrabu, pēc 60 gadu pārtraukuma kāpjot uz goda pjedestāla.
No ceturtdaļfinālu nepārvarējušajām komandām piekto vietu ieņēma Somija, sestā bija Krievija, septītajā pozīcijā ierindojās Čehija, bet pirmo astotnieku noslēdza Boba Hārtlija vadītā Latvija. Aiz pirmā astotnieka sekoja Slovākija, Dānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Austrija, Baltkrievija un Dienvidkoreja. Pēdējās divas kā savu apakšgrupa vājākās komandas pameta augstāko divīziju un nākamajā gadā spēlēs pirmās divīzijas A grupā.
Baltkrievijas un Dienvidkorejas vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.
Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevadīja, bet krievus cīņā veda Iļja Vorobjovs.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.