A apakšgrupas ietvaros, kas savas spēles aizvada Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, plkst.17.15 Šveice tiksies ar Baltkrieviju, bet plkst.21.15 spēkiem mērosies Zviedrija un Austrija.
Savukārt B apakšgrupā, kur cīnās Latvija un kur spēles notiek Herningā, vispirms plkst.17.15 Vācija spēkosies ar Dienvidkoreju, bet plkst.21.15 nūjas krustos Somija un mājiniece Dānija.
Zviedrijas un Austrijas, kā arī Vācijas un Dienvidkorejas spēles tiks demonstrētas televīzijas kanālā "360TV". Savukārt Šveices un Baltkrievijas duelis būs skatāms "360TV Hokejs" kanālā, bet Somijas un Dānijas tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls.
A grupas galvgalī ar deviņiem punktiem trīs spēlēs atrodas Krievija un Zviedrija, kurām ar sešiem punktiem seko Šveice. Tikmēr pa četriem punktiem ir Čehijai un Slovākijai, trīs punktus iekrājusi Francija, bet viens punkts ir Austrijai. Savukārt Baltkrievija pagaidām ir vienīgā A apakšgrupas komanda, kurai nav punktu.
Savukārt B apakšgrupas kopvērtējumā līdere ar deviņiem punktiem trīs spēlēs ir Somija, kam ar astoņiem punktiem seko ASV, bet ar septiņiem - Kanāda. Tikmēr piecus punktus iekrājusi Latvija, trīs punkti tikuši Norvēģijai, tālāk ar diviem punktiem seko Dānija un Vācija, kamēr Dienvidkoreja pašlaik ir bez punktiem.
Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 15.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju.
To vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.
Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevada, bet krievus cīņā ved Iļja Vorobjovs.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.