Tos uzdevām jaunā veidojuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Koziolam. Esi atgriezies no pasaules čempionāta Kanādā, kur bija daudzas tikšanās ar hokeja cilvēkiem. Kāds ir skatījums uz jauno projektu — Kontinentālo hokeja līgu? Kvebekā Renē Fāzels (IIHF prezidents) prezentēja Eirolīgas jauno projektu. Gari un plaši stāstīja, bet tajā pašā laikā citu federāciju cilvēki nāca man klāt un sacīja, ka neapšaubāmi lielākā interese pašlaik par Krievijā izveidoto Kontinentālo hokeja līgu. Daudzi uz mums, līdzdalībniekiem, skatās ar skaudību. Citi domā, ka varbūt nekas neizdosies. Tomēr viņi redz, ka veidojuma pamatā ir gan nauda, gan pieredze. Ar pieredzi es domāju padomdevēju no Ziemeļamerikas Bobu Gudenovu (bijušais NHL Spēlētāju arodbiedrības vadītājs — aut.). Viņš ir speciāli noalgots, lai sniegtu konsultācijas visos svarīgākajos jautājumos. Nopietna viļņošanās notiek Zviedrijā un Somijā. Federācijas nav ieinteresētas izjaukt jau esošās iestrādes, taču klubi raujas spēlēt jaunajā līgā. Komandas grib jaunu apriti un augstāku hokeja līmeni. Runāju ar vairākiem aģentiem. Viņi ir ļoti ieinteresēti, jo tas ir viņu maizes darbs. Superlīgā bija 20 komandas, tagad KHL būs 24. Nākamgad jau ir plānotas 30 komandas. Aģentiem paveras plašāks darba lauks un arī peļņas iespējas. Ja reiz Gudenovs ir padomdevējs, tad nav saprotams, kāpēc nav ņemta vērā NHL ilggadējā pieredze, komandas grupās dalot pēc reģionālā principa? No vienas puses, visi runā par biznesa projektu, no otras, — jau pašā sākumā darbojas pretēji finanšu loģikai. Kāpēc tā notika? Neviena komanda negrib braukt uz Habarovsku. Līgu veidojot pēc reģionālā principa, kādai Maskavas komandai tik un tā būtu jābrauc uz Habarovsku, jo no Sibīrijas komandām vien tālā reģiona grupas neizdotos nokomplektēt. Šāds solis tika sperts apzināti, lai gan visi saprot, ka tas nav pareizs. Uz nākamo gadu mums solīja, ka grupu dalīšanā tikšot ievērots reģionālais princips. Kā līgas veidošanā rīmējas kopā rietumnieciskā pieredze ar Krievijas biznesa skarbo realitāti? Protams, ir pretrunas. Katru dienu mums notiek aptuveni stundu garas telekonferences par dažādiem tematiem. Piemēram, juridisko dokumentāciju, spēlētāju elektroniskās uzskaites bāzes veidošanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Maskavā esam trīs reizes tikušies klātienē. Var just, kas šajos gados ir noticis Krievijā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma hokejā valdīja diezgan liels bardaks. Tad sāka parādīties nauda, lielāka nauda, un pēc tam jau ļoti liela nauda. Skaidrs, ka par kārtības ieviešanu ilgu laiku neviens nedomāju. Tagad beidzot ir mēģinājums to izdarīt. Visā notiekošajā es saskatu paralēles ar laika posmu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tolaik mums vajadzēja tūkstošiem likumdošanas aktu pieskaņot Eiropas Savienības prasībām. Kā līgas vadītājiem veicas ar kārtības ieviešanu? Esmu patīkami pārsteigts, cik veiksmīgi viss virzās uz priekšu. Protams, ir daudzas lietas, kas manī izraisa smaidu, bet tāda ir Krievijas realitāte. Tikai viens piemērs. Runājot par reklāmas laukumiem uz spēlētāju krekliem, viens no organizatoriem norādīja, ka kreisajā augšējā stūrī būs vieta līgas logo. Acumirklī piecēlās kādas komandas menedžeris un iebilda, ka viņš šo prasību nekādi nevarēšot izpildīt. Viņu atlaidīšot no darba, jo tajā vietā reklāmas laukumu esot rezervējis apgabala gubernators… Pilnīgi saprotams, jo gubernators kasē ieskaita vismaz divas trešdaļas naudas no kluba budžeta. Tātad vēlēšanās kaut ko mainīt ir, bet realitātē to izdarīt nebūs viegli. Nav jau tik traki, mainās arī Krievija. Piemēram, Maskavā biju izbrīnīts, ka pie gājēju pārejas mašīna apstājas un gaida, līdz es šķērsošu ielu. Pirms pāris gadiem nekas tāds nebūtu noticis. Abi KHL galvenie darbinieki Šalajevs un Tuhmatuļins patiešām ir progresīvi domājoši cilvēki. Viņi ir izvirzījuši konkrētu mērķi — izveidot spēcīgu līgu, kuru viņi grib sasniegt. Ar cik komandām? Cik ir NHL? Trīsdesmit… Nuja, nav jau vērts veidot līgu ar piecdesmit komandām. Ir robeža, kuru nevar pārkāpt. Gan jau kādā posmā vājākās komandas atsijāsies. Vai Rīgas komanda līgai bija nepieciešama kā Rietumu paraugs? Pagaidām visa līgas dokumentācija ir balstīta uz Krievijas likumdošanu. Ja viņi gribēs iet tālāk uz Eiropu, tad juridisko bāzi pieskaņot Eiropas Savienības likumiem ar zviedriem būs daudz grūtāk nekā ar latviešiem. Tas varētu būt viens no argumentiem, kāpēc mēs līgai esam saistoši. Pašlaik rūpīgi strādājam, lai daudzus likuma punktus pielāgotu Eiropas Savienības prasībām. Krievi par to ir ļoti priecīgi. Kā līgas stabilitāti varētu iespaidot naftas un gāzes cenu krišanās pasaules tirgū? Bet kāpēc jūs domājat, ka jaunā līga balstās uz naftas un gāzes kompānijām? Iespējams, ka līgas sponsors būs Gazprom. Ļoti iespējams. Tomēr es nezinu, kāds no tā būs labums mūsu komandai. Tajā pašā laikā es zinu, ka sponsors būs viena no lielākajām Krievijas apdrošināšanas kompānijām, kurā būs apdrošināti visi līgā spēlējošie hokejisti. Tai nav pilnīgi nekādu saistību ar naftu un gāzi. Dzirdēts, ka visu komandu pārlidojumus varētu nodrošināt kāda Krievijas aviokompānija… Neesmu dzirdējis. Maskavā man bija tikšanās ar aviokompānijas pārstāvjiem, kuri nodrošina ar lidojumiem un viesnīcām septiņpadsmit superlīgas komandas. Pieteicās vēl viena firma, un tagad notiek neliels tenderis — kurš piedāvājums varētu būt izdevīgāks? Ja nemaldos, izbraukumiem budžetā esam paredzējuši 800 000 latu. Vai komanda lidos ar līgumreisiem? Tikai, jo citādi varam nepaspēt uz nākamajām spēlēm. Pirmais izbraukums septembrī būs uz Habarovsku. No turienes maksimāli ātri, ņemot vērā laika joslu starpību, vajadzēs nokļūt Novokuzņeckā. Par reisa lidmašīnām nevar būt runa. Ir kāda interesanta nianse. Krievijā līgumreisus nodrošina divu veidu lidmašīnas — TU un Boeing. Kā jūs domājat, kura ir izdevīgāka? Boeing… Pareizi, jo mazāk tērē degvielu. Krievijā gan ir komandas, kurās naudu neskaita, tāpēc spēlētāji stāstīja, ka ir pieprasījums arī pēc lidmašīnām, kurās prezidentam ir atsevišķa kajīte. Smejoties čaļiem atbildēju, ka tā ir laba ideja. Arī man vajadzēs lidmašīnu ar atsevišķu kabinetu un divguļamo gulto, jo prezidents taču izbraukumos visvairāk piekūst. Joks, protams. Kā jaunā līga ietekmēs Latvijas spēlētāju tirgu? Apetīte esot strauji augusi, lai gan diezin vai, divreiz vairāk saņemot, spēlētāji arī divreiz labāk spēlēs… Mēs pie algas esam pielikuši pavisam nedaudz — 5 līdz 10 procentus, salīdzinot ar summu, kuru spēlētāji saņēma pagājušajā sezonā. Tas tāpēc, ka būs saspringtāks spēļu grafiks, vairāk pārlidojumu un augstāks spēļu līmenis. Tirgu mēs pilnīgi noteikti neesam saduļķojuši. Runāja, ka dažiem prasības esot bijušas ļoti augstas? Šo jautājumu, lūdzu, uzdodiet spēlētājiem. Ar dažiem mēs pat neielaidāmies diskusijās. Uzreiz ierādījām vietu rindas galā. Cik lieli robi vēl ir sastāvā? No topa gala vēl ir tikai pāris spēlētāju, kurus vēlētos redzēt mūsu komandā. Es personīgi ļoti gribētu panākt vienošanos ar Ņiživiju. Ar viņa aģentu esam sākuši pārrunas. Teorētiski varam apspriest arī Arvīda Reķa un Herberta Vasiļjeva iespējamo pārnākšanu uz Dinamo. Viņiem visiem gan jau ir līgumi. Šos jautājumus risina Normunds (Sējējs — kluba ģenerālmenedžeris), kurš spēlētājus pazīst daudz labāk. Es viņa kompetencē nejaucos. Sastāva izvēle ir ģenerālmenedžera uzdevums. No viņa arī prasīs atbildību. Vai ar Šuplera apstiprināšanu par treneri komandā neieskicēsies čehu—slovāku novirziens? Arī Sējējs ļoti labi pārzina šo valstu hokejā notiekošo. Spēlētājus neizvēlēsimies pēc nacionālā principa. Otrdien būs nākamā kluba padomes sēdē, kurā jāinformē par komandas komplektāciju. Tad arī skatīsimies, cik naudiņas būs palicis un kādus ārzemniekus varēsim piemeklēt iztrūkstošajām pozīcijām. Mēs nemeklēsim, piemēram, divus slovākus un četrus čehus. Meklēsim labu aizsargu ar nūjas labo tvērienu, labu centra uzbrucēju un prasmīgu uzbrucēju spēlei vairākumā. Visas sarunas notiek ar aģentiem, kuri piedāvā spēlētājus. Interese par mūsu komandu ir desmitiem ārzemnieku — somiem, zviedriem, kanādiešiem, amerikāņiem. Cik zinu, čehu un slovāku īpatsvars šajā sarakstā nebūt nav lielākais. Es, piemēram, ļoti gribētu Somijas izlases uzbrucēju ar 38.numuru (Pilstrēmu), kurš spēlē AHL klubā Milvoki Admirals. Viņš tik labi nospēlēja pasaules čempionātā — zviedrus vienkārši saplosīja gabalos! Vai var parādīties arī Krievijas spēlētāji? Mums ir neoficiāla vienošanās ar krieviem, ka viņu tirgū nejaucamies. Tajā pašā laikā mēs varam pieteikt neierobežotu skaitu ārzemnieku no Eiropas Savienības valstīm. Kāpēc netika izskatīta izlases trenera Oļega Znaroka kandidatūra? Viņš vēl ir iesācējs treneris, kuram daudz jāmācās. Ja Znaroks apmeklēs seminārus un gribēs sekot līdzi jaunākajām tendencēm hokejā, viņam būs visas iespējas kļūt par labu treneri. Par viņa darbu izlasē gan esi izteicies pozitīvi? Jā, izlasei viņš ir labs, jo vienā spēlē mēs vienmēr varēsim uzvarēt. Tā laikam ir Latvijas hokeja virsotne — vinnēt vienā spēlē, nosargāt vietu virslīgā un tad kūpināt uzvarētāju cigāru. Bet, runājot ar čaļiem, mikroklimats komandā esot bijis labs. Sliktas atsauksmes neesmu dzirdējis. Jā, Vācijai gan zaudējām… Kā jaunajā sezonā varētu veidoties sadarbība starp Dinamo un izlasi? Vai nepastāv risks, ka spēlētāji pēc smagās sezonas pavasarī pirms pasaules čempionāta būs pamatīgi izdzīti? Nosaukšu pretējo piemēru. Kad pirms trijiem gadiem Rīgā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā uzvarējām baltkrievus, izlasē spēlēja deviņi hokejisti no Rīga-2000. Deviņi! Šajā sakarā es gan gribu precizēt, ka Dinamo Rīga netiek veidota kā izlases bāzes komanda. Esam patstāvīga komanda ar saviem ilgtermiņā īstenojamiem mērķiem. No otras puses, izlases intereses, protams, centīsimies ievērot. Tāpēc jau arī sastāva izvēlē pirmā roka ir pašmāju hokejistiem. Vai Dinamo Rīga ir arī biznesa projekts? Protams, mēs to vienmēr esam uzsvēruši. Vai Latvijas apstākļos tāds varētu būt īstenojams? Kāpēc gan ne — ja Kontinentālā hokeja līga sasniegs savu mērķi un nākotnē tik tiešām būs spēcīga līga ar Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas, Latvijas un Vācijas klubiem un ja mēs paši uzcelsim savu halli. Vai ir drošība, ka pirmās sezonas plānotais budžets tiks nosegts? Vēl nav parakstīti līgumi par nepieciešamajām summām, taču pārrunas ar potenciālajiem sponsoriem vieš cerību, ka naudas pietiks. Ar Dinamo es gribu panākt tādu situāciju, kāda mums savulaik bija Rīga-2000. Tad interesenti zvanīja mums un piedāvāja sadarbību, nevis mēs viņiem. Kāds būs sportiskais uzdevums pirmajā sezonā? Iekļūt izslēgšanas turnīrā — 16 labāko komandu skaitā.? ***
Dinamo Rīga sezonas sākums KHL
2. un 3.septembrī Habarovskā ar Amur
5.septembrī Novokuzņeckā ar Metallurg
7. un 8.septembrī Novosibirskā ar Sibirj
14. un 15.septembrī pirmās spēles Rīgā
Biļešu cenas
Dinamo Rīga mājas spēles aizvadīs Arēnā Rīga. Kluba valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols prognozē, ka lētākā biļete varētu maksāt piecus latus. Vidējā biļešu cena plānota no Ls 10 līdz 15. Būšot arī abonementi uz visām sezonas spēlēm, kā arī speciālas biļešu paketes ģimenēm un korporatīvie abonementi.
Komandas kodols
Panākta principiāla vienošanās par līguma parakstīšanu ar 12 spēlētājiem: vārtsargiem Edgaru Masaļski un Sergeju Naumovu, aizsargiem Rodrigo Laviņu, Oļegu Sorokinu, Agri Savielu un Atvaru Tribuncovu, uzbrucējiem Miķeli Rēdlihu, Mārtiņu Cipuli, Alekseju Širokovu, Viktoru Bļinovu, Juri Štālu un Armandu Bērziņu.
Kopējais skaits
Pēc KHL noteikumiem visām komandām jābūt arī fārmklubiem. Galvenā komanda var parakstīt līgumus ar 25 spēlētājiem, vēl tikpat jābūt rezerves komandā. Daļa spēlētāju būs "aizsargāti" — nebūs pieejami konkurentu piedāvājumiem. Dinamo Rīga fārmklubs būs Rīga-2000, kas plāno spēlēt Baltkrievijas atklātajā čempionātā.