Sējējs: Rīgas Dinamo galvenā trenera amatam ir trīs kandidāti

Treneru maiņa sporta šolaiku vidē ir parasta lieta, bet sporta attīstību tā bremzē. Trenerim ir jāaug un jācīnās ar komandu. Idials piem`wers bija Tihonovs un Rīgas Dinamo. Tagad kā trenerim, tā hokejistiem, interesē tikai nauda, bet ne rezultāts. Arī Latvijas futbolā ir bijuši gana notikumu. Kamēr Rīgas Daugavā mainīja trenerus un spēlētājus, kā zeķes, tikmēr komanda principā sitās pa otro līgu. Ātceros toreizējo saukli - tikai jaunos, tikai jaunos. Pārņemot komandas vadību Jānim Skredelim Rīgas Daugava iekļuva pirmajā līgā, daudzus gadus bija viena no šīs ligas līderkomandām. Nokļuva arī augstākajā līgā. Labākie jaunieši, ar Šitiku priekšgalā, kopā ar veterāniem, sasniedza augstākās virsotnes Latvija klubu futbolā. Pēc Skredeļa noiešanas malā, viss ātri aizgāja uz tās takas, pa kuru tagad virzās Latvijas futbols. Tā arī hokejā. Ar verdzības metodēm, sportistu pirkšanu un pārdošanu, virziens tikai uz leju.

Gagarina kauss mūs interesē vismazāk, ja vispār interesē. Bez pamatīga finansējuma, tas ir utopisks sapnis. Mūsu interesēs ir, lai "Dinamo" komandā tiktu sagatavoti meistarīgii hokejisti priekš Latvijas izlases PČ. Ārzemnieku iesaistīšana nodara tikai ļaunu. Pagaidām tas nav izdevies.

gāzes biznesa--------- no krievijas pa leto saviem tautieshiem pa dargo-- septiņu sezonu laikā nesasniedza Gagarina kausa izcīņu.

Kam tāda komanda ir vajadzīga, kuru komplektē katru gadu ? Domāju - nevienam ! Varbūt Sējējam, lai saņemtu lielāku algu. Padomju laikos šai ziņā bija kārtība - augstākajā līgā daudzās komandās ( arī mūsu "Dinamo"), "troijkas" kopā spēlēja daudzus gadus. Petrov - Mihailov - Harlamov un daudzas citas - tas bija kaut kas unikāls. Spēlētāju numuri uz formām - kaut kas ideāls ! Kas tagad - līdz simtam katram piena puikam. Secinājus - nam ņenužen takoj hokej !