Uz vienu gadu Tedu Nolanu nebija nozīmes aicināt

Lipmans Nolanam pārmet neorientēšanos Latvijas hokeja zemūdens tecējumos, konkrēti nosaucot vienu piemēru par spēlētāju ģimeņu klātbūtni čempionātā. Šajā gadījumā jautājums jāpāradresē pašam Lipmanam - vai viņš pie šādas atziņas nonācis tikai Stokholmā vai zinājis to jau agrāk? Ja zinājis, kāpēc par to Nolanu nav informējis?

Pašreiz izskatās, ka Lipmans meklē papildu iemeslus, lai nepagarinātu līgumu ar treneri. Formāli viņam pat nevajadzētu to darīt, jo pēc LHF protokola viss ir kā uz delnas - nav 8. vietas, un sveiki... Tomēr uzdevuma noteikšanā jau pašos pamatos varēja saskatīt neloģiskumu, ja pašķir atpakaļ nesenos Latvijas hokeja vēstures ierakstus. Iepriekš Latvijas izlasi vadījuši pašmāju treneri, kā arī eiropietis Kurts Lindstrems un Krievijā strādājošais, ar saiknēm Latvijas hokejā Pjotrs Vorobjovs, un nevienam no viņiem latiņa uzreiz tik augstu netika likta. Vai tiešām Lipmans cerēja, ka Nolans, kuram par Eiropas hokeja batālijām bija ļoti vispārīgs priekšstats, jau pirmajā darba gadā uznesīs Latvijas hokeju stikla kalnā?

Labi, mērķim un uzdevumam jābūt. Lūkosim, kas notiks, ja Lipmans ar LHF valdi ieņems principiālu nostāju un Nolanu atlaidīs. Būtībā visu sagatavošanās posmu tika runāts, ka izlase pārorientējas uz cita stila hokeju. Pamatvilcienos jau viss it kā palika pa vecam - disciplīna pāri visam un cieša aizsardzība, tomēr uzbrukumā tika piekodināts vairāk mest uz vārtiem un lai būtu cīņas vārtu priekšā. Nolans centās mainīt arī komandas psiholoģiju, kas pirmajā darba gadā laikam tomēr neizdevās. Bija arī daži drosmīgi un tālredzīgi lēmumi, piemēram, Mika Indraša pacelšana jaunā kvalitātē.

Sākot pārmaiņas izlasē, neloģiski šķiet pēc viena gada valstsvienības stūres ratu atkal pagriezt citā virzienā, ja vien Nolana vietā nenoskatīs citu Ziemeļamerikas treneri vai vismaz aizokeāna manierē domājošu speciālistu. Bet tad atkal ir iespēja, ka Lipmans pēc gada secina - bet viņš jau neorientējas Latvijas hokeja mentalitātē...

Pavelkot svītru visam iepriekš minētajam, nesaskatu loģiku Nolana pieaicināšanai uz vienu gadu. Uzticēšanās ilgtermiņā ir atmaksājusies gan ar Oļegu Znaroku Maskavas Dinamo gadījumā, gan Vācijas izlasē savulaik ar Ūvi Krupu. Ja atceramies, vācieši Krupa vadībā pat izkrita no grupas un tikai kā organizatori palika elitē, bet nākamajā 2010. gadā izcīnīja augsto ceturto vietu. Protams, uzticēšanās jābalsta ne tikai uz solījumiem, bet arī pārdomātu plānu, kā mērķi sasniegt. LHF gan jau pirms gada, parakstot Nolanu, vajadzēja būt nojausmai, vai ar šo treneri nākotnē iespējams sasniegt labu rezultātu. No otras puses, ja tādas nebūtu, Nolans taču nebūtu nonācis uz Latvijas soliņa.