Vēstule no Sočiem: Mazā Bābele

Kāds citplanētietis ar dīvainu degunu un ēzeļa ausīm dzer skābekļa kokteili, bet blakus sēž radījums akvārijā. Kosmosa reindžers sarunājas ar Čubakaku, bet kolēģi no citas planētas apspriež klimatu uz Urāna.Šajās dienās Soči ir pārvērtušies par mazo Bābeli. Nav nekā labāka, kā apsēsties kafejnīcas attālākajā stūrī ar kafijas tasi, kaut ko sildošu glāzītē un neuzbāzīgi novērot garāmgājējus. Lūk, ķīnieši: melna augša un sarkans viss pārējais. Augša - tie ir mati, bet sarkans - apģērbs karoga krāsā, ar kuru viņi fotografējas pie jebkuras iespējas - pie pieminekļa Mironovam, Papanovam un arī ar sētnieku. Ļoti organizēti šie sinhronie ķīnieši: atnāk, sastājas pēc auguma, atver karogu, visi reizē pasmaida, aiztaisa karogu un aiziet.Itāļi staigā divatā vai trijatā. Žestikulē, skaļi runā, koķetē ar meitenēm. Redzēju, kā divi Čelentāno radinieki aizvilināja divas burvīgas snoubordistes no armēņu līdzjutējiem, kas skaistās dāmas aplidoja kā īsti džentlmeņi, sūtot meiteņu galdiņam šampanieti. Ak, ja jūs redzētu armēņu skumjo acu skatu, kas pavadīja vētrainās sportistes! Apenīnu kalnu pasniegtā meistarklase Kaukāzam bija iespaidīga. Dzeltenzilie (kā zviedri) ukraiņi. Mēģinu viņu sejās saskatīt Maidana nemieru. Nekā tamlīdzīga. Visi smaida, sporta svētki, pamiers. Francūži sarkanbaltzilās kovboju (!) cepurēs cītīgi pēta vīnu karti kafejnīcā Šaurma Sultāns.Bet ostā klusi šūpojas leģendārais Kruzenšterns, visskaistākais burinieks pasaulē. Netālu no tā gozējas lielais skaistulis Sedov. Kad šie kuģi ienāk pasaules ostās Marseļā, Rīgā vai Havrā, tas ir notikums un svētki. Bet šeit jūras viļņu pavēlnieki stāv klusi un gandrīz ikdienišķi uz olimpiskās ņirboņas fona. Esmu drošs, ka viņiem ir par ko parunāt tumšajās naktīs, kad ūdenī mirdz dienvidu mēness celiņš un svaigas brīzes melodijai līdzi dzied atpūtušās buras.