Maskavā notiekošā A apakšgrupas turnīra spēlē Krievija uzvarēja ar 10:1 (3:0, 4:1, 3:0).
Mača rezultātu trešajā minūtē atklāja Aleksejs Marčenko, bet desmit minūtes vēlāk 21 sekundes laikā ar precīziem metieniem atzīmējās Maksims Čudinovs un Ņikita Zaicevs.
Otrās trešdaļas sākumā Janiks Hansens vienus vārtus atguva, tomēr pēc tam sekoja divi Sergeja Mozjakina vārti. Desmit sekundes pēc Mozjakina otrajiem vārtiem izcēlās arī Sergejs Širokovs, bet nedaudz vēlāk Jevgēņijs Dadonovs panāca 7:1.
Trešā perioda sākumā Vadims Šipačovs vēl ieskaitīja divus vārtus Krievijas izlases kontā, bet četrarpus minūtes pirms dueļa beigām Artemijs Panarins guva desmitos vārtus mājinieku labā. Lai gan spēles beigās dāņiem bija iespēja spēlēt piecatā pret trijiem, tomēr vārtus gūt viņiem neizdevās, un Krievija svinēja uzvaru ar 10:1, kas pagaidām ir lielākā šī gada čempionātā.
Jau vēstīts, ka vēl vienā A apakšgrupas turnīra spēlē čehi ar 7:0 (3:0, 4:0, 0:0) pieveica Norvēģiju. Dominiks Furhs Čehijas izlases vārtos atvairīja visas 26 norvēģu mestās ripas, otro reizi šajā turnīrā paliekot nepārspēts. Furhs "sausā" nostāvēja arī čempionāta pirmajā mačā, kad Čehija ar 3:0 apspēlēja Krieviju.
A apakšgrupas kopvērtējumā vadībā ar četrās spēlēs gūtiem 11 punktiem ir Čehija, kam divus punktus zaudē Krievija. Mājiniekiem ar astoņiem punktiem seko Zviedrija, bet ceturtā ar septiņiem punktiem ir Šveice. Piekto pozīciju ar pieciem punktiem ieņem Norvēģija, četrus punktus guvusi Dānija, kamēr pa diviem punktiem ir Latvijai un Kazahstānai.
Kā vēstīts, Latvijas izlase šo čempionātu sāka atzīstami, trīs mačos pret spēcīgiem pretiniekiem gūstot divus punktus. Turnīra pirmajā mačā ar 1:2 papildlaikā tika piedzīvota neveiksme pret Zviedriju, bet pēc tam ar 3:4 pēcspēles metienos nācās piekāpties arī Čehijai. Savukārt pirmdien Latvija ar 0:4 kapitulēja Krievijas priekšā. Savukārt trešdien Latvija ļoti dramatiskā duelī ar 4:5 piekāpās Šveicei, mača laikā spējot atspēlēties no 0:3 deficīta.
Turpinājumā Latvijas izlase piektdien un sestdien samēros spēkus ar Dāniju un Kazahstānu, bet grupu turnīra noslēgumā nākamajā otrdienā spēlēs pret Norvēģiju.
Tikmēr Sanktpēterburgā notiekošā B apakšgrupas turnīra mačā Kanāda ar 5:2 (1:0, 1:2, 3:0) pārspēja Vāciju.
Pirmā perioda ceturtajā minūtē cīņas rezultātu atklāja kanādietis Teilors Hols, bet pēc 20 minūtēm Korijs Perijs panāca 2:0. Tiesa, otrā perioda otrajā pusē vācieši pēc Patrika Reimera un Sinana Akdaga precīzajiem metieniem panāca neizšķirtu. Vācijas izlases otro vārtu guvumā asistēja uzbrucējs Fēlikss Šics, kurš šo sezonu iesāka Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komandā Rīgas "Dinamo".
Tomēr trešajā periodā kanādieši salauza Vācijas hokejistu pretestību. Ceturtajā minūtē savus otros vārtus guva Hols, bet trīsarpus minūtes vēlāk Būns Dženers panāca 4:2. Trīs minūtes pirms pamatlaika beigām Koudijs Ceči realizēja vairākumu, pieliekot punktu Kanādas izlases uzvarai.
Kā vēstīts vēl vienā B apakšgrupas turnīra mačā ASV ar 4:0 (0:0, 3:0, 1:0) pieveica Franciju. Amerikāņu vārtsargs Maiks Kondons šajā mačā atvairīja visas 19 franču mestās ripas.
B apakšgrupas kopvērtējumā četrās spēlēs pa 12 punktiem guvušas Somija un Kanāda, kas tikai apakšgrupu turnīra noslēdzošajā dienā aizvadīs savstarpējo spēli. Divtik mazāk punktus guvušas Slovākija un ASV, bet tām ar pieciem punktiem seko Francija, kamēr Vācija guvusi četrus punktus. Trīs punkti ir Baltkrievijas rēķinā, kamēr Ungārija četros mačos pie punktiem nav tikusi.
Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas izlasēm apakšgrupas sacensībās garantē pa septiņām spēlēm. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 17.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām. Jau pašlaik ir skaidrs, ka augstāko divīziju pametīs A apakšgrupas vājākā komanda un tās vietā nāks Slovēnija, bet no B apakšgrupas nevar izkrist Vācija un Francija, kas pasaules čempionātu uzņems nākamajā gadā. Ja B grupā pēdējā vietā nepaliks Vācija vai Francija, vietu nākamās sezonas augstākās divīzijas turnīrā nodrošinās arī Itālija.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 44 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 47 medaļas (25 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Kanādas izlase ar 6:2 uzvarēja Krieviju, bet pie bronzas tika ASV.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.