Uztraukumu varēja manīt pirmajā spēlē?
Es teikšu, ka nē. Iespaidu atstāja ilgais laiks bez spēļu prakses, tāpēc varēja just, ka sākums ir mazliet haotisks. Toties no pirmās minūtes bija spēka spēle, ko mēs arī teicām, ka pret zviedriem viennozīmīgi ir jāspēlē kontakta spēle. Tehniski viņi ir labi, bet viņiem nepatīk iesaistīties spēka spēlē. Patika komandas raksturs. Pie 0:3 netika nolaistas rokas, izdevās pietuvoties, un pēdējo trešdaļu jau dominējām. Mums bija gan momenti, gan kustība – viss bija, tomēr mazliet pietrūka. Nedaudz jāpievelk disciplīna, jo sapelnījām pārāk daudz noraidījumu, it sevišķi beigās nedrīkst noraidīties. Bija vai nebija – tas jau ir tiesnešu jautājums, bet tāpat nedrīkst dot iemeslu piespriest noraidījumu. Divas minūtes mums noņēma nost, kuras varējām izmantot savādāk. Kopumā bija kustība, spēka spēle, azarts, un arī soliņu varēja just. Zaudējām, bet jāņem līdzi pozitīvais. Pielabosim to, kā mazliet pietrūka, un, domāju, ka rītdienai būsim gatavi.
Kas bija iemesls nokļūšanai 0:3 iedzinēju lomā?
Tie bija daži uzliesmojuma brīži. Pirmajā ielaistajā ripā bija nesaprašanās, spēlējot bez ripas. Zviedri tomēr ir meistarīga komanda. Viņi izmanto katru iespēju. Kaut kur mazliet arī nepaveicās. Nebija jau tā, ka zviedri maiņu pēc maiņas dominēja un mēs ielaidām. Kaut kādās epizodēs arī koncentrācija pazuda. Trešdaļas pirmajā maiņā nekad nedrīkst ielaist, jo – kā iesāk spēli, tā arī pēc tam viss aiziet. Ir momenti, kurus izrunāsim, parādīsim un kuri ir jāuzlabo, bet spēles raksturs man patika.
Līdz trešajai trešdaļai vienādos sastāvos nesekmējās ar momentu izveidošanu. Tam par iemeslu bija zviedru pragmatiskais hokejs?
Protams. Viņi spēlē ļoti kompakti, neļauj neko izveidot. Zviedru aizsardzībai ir grūti tikt cauri. Trešajā trešdaļā viņi jau mazliet atlaida, varbūt spēlēja uz labvēlīga rezultāta iegūšanu, un vairākumā mums arī izdevās labi kontrolēt ripu. Tāds jau mūsdienās ir hokejs – ļoti ātrs, dinamisks, visiem gaidot savus momentus. Pirms turnīra jau teicu, ka momentu mums daudz nebūs. Tie, kuri būs, ir jāizmanto.
Pēc treniņspēles ar Dāniju visi uzbrucēju virknējumi bija izmainīti!
Spēle ar Dāniju mums nepatika. Izanalizējām, spēlētājiem parādījām svarīgākos momentus un nolēmām, ka kaut kas ir jāpamaina.
Kāpēc malā palika pieredzējušie uzbrucēji Mārtiņš Karsums un Miks Indrašis?
Tāda bija treneru korpusa izvēle. Mēs konstatējām, ka pirmajai spēlei atbilst hokejisti, kuri bija laukumā. Tas nenozīmē, ka šāds sastāvs būs arī nākamajā spēlē. Noskatīsimies video, izanalizēsim un tad arī pieņemsim lēmumu. Visi ir gatavi, bet spēlei var pieteikt 22 hokejistus. Gribot negribot kādam ir jāpaliek ārpus pieteikuma.
No Rīgas ir izlidojis aizsargs Artūrs Kulda. Kā viņš var iekļauties sastāvā, ja reiz visas 25 vietas ir aizpildītas?
Iesākumā mums jaunie bija rezervē. Pēc Kuldas saslimšanas Sējējs tika iekļauts pieteikumā. Tagad attiecīgi Kulda ar Sējēju laikam mainīsies vietām. Ja kāds saslimst, tad atgriešanās ir iespējama tikai konkrētā spēlētāja vietā. Respektīvi, Kulda var nomainīt tikai Sējēju. Tāds ir likums.
Īstā atskaites spēle būs ceturtā?
Katra spēle ir īstā. Rītdien (piektdien – aut.) mums arī būs īstā spēle (ar Somiju).